Biju ļoti priecīga, kad “Staburagā” izlasīju virsrakstu “Vairāk vārdadienu”, jo nodomāju, ka beidzot kalendārā būs ierakstīts arī manas meitas otrs vārds, taču mans prieks izrādījās pāragrs.
— Biju ļoti priecīga, kad “Staburagā” izlasīju virsrakstu “Vairāk vārdadienu”, jo nodomāju, ka beidzot kalendārā būs ierakstīts arī manas meitas otrs vārds, taču mans prieks izrādījās pāragrs. Kalendārā iekļauts tikai divpadsmit jaunu vārdu un diemžēl Margareta, tāds ir manas meitas Ilzes otrs vārds, tajā nav, — norūpējusies ir neretiete Olga Bērziņa.
Zvanītāja stāsta: — Man šis skanīgais vārds ļoti patīk. Izlasīju to kādā grāmatā. Turklāt tā sauc arī bijušo Lielbritānijas premjerministri Tečeri. Padomju laikos šo vārdu pat nerakstīja pasē — teica, ka tas esot fašistu vārds. Šajos laikos gan attieksme mainījusies. Neskaitāmas reizes esmu rakstījusi Valsts valodas centram Rīgā, lai kalendārā ieraksta šo vārdu, taču tā kalendārā kā nav, tā nav. Man ieteica aizbraukt uz Rīgu, Merķeļa ielu 8. Tur grāmatnīcā varot nopirkt speciālu kalendāru ar pilnīgi visiem vārdiem. Bet ko tas dod, ja vārda nav parastajā kalendārā?
Nesen nopirku Gunnara Treimaņa skaidrojošo vārdu grāmatu, taču arī tajā Margareta aizmirsta. Varbūt “Staburags” manu problēmu var atrisināt? — jautā Bērziņas kundze.
Diemžēl “Staburags” neizlemj, ar kādiem vārdiem papildināt kalendāru. Jau rakstījām, ka piecu gadu laikā Valsts valodas centrs saņēmis 633 vēstules, kuru autori lūdz ierakstīt vienu vai otru vārdu. Galvenais atlases kritērijs ir, lai vārds būtu dots ne mazāk kā divām personām. “Rīgas Balsī” Valsts valodas centra direktora padomnieks Egils Venters skaidro: “Centrs izdevis speciālu kalendāru, kurā ierakstīti visi netradicionālie vārdi. Piemēram, 16. februārī vārdadienu drīkst svinēt vēl 18 sieviešu, kuru vārdi atvasināti no Džuljetas un Jūlijas vārda. Šogad centrs latviešu kalendārā jau ierakstījis 12 jaunu vārdu, bet tajā vairāk nav vietas, un centra kalendārvārdu ekspertu komisija pulcējas ļoti reti — apmēram reizi gadā.”
