No 30. maija līdz 15. jūnijam Latvijā pārlūko lauku saimniecības. Arī Aizkraukles rajona skaitītāji pagājušajā piektdienā devās uz pirmajām saimniecībām.
No 30. maija līdz 15. jūnijam Latvijā pārlūko lauku saimniecības. Arī Aizkraukles rajona skaitītāji pagājušajā piektdienā devās uz pirmajām saimniecībām.
2001. gadā Latvijā bija lielā lauksaimniecības skaitīšana, nākamā plānota 2011. gadā. Šajā starplaikā ik pēc diviem gadiem pārbauda lauku saimniecību struktūru, kurā apmeklē un pārlūko tikai daļu no visām valstī uzskaitītājam lauku saimniecībām.
Divās nedēļās Latvijā plānots aplūkot 50 tūkstošu saimniecību. Tas ir aptuveni trešā daļa no to kopskaita. 1700 no tām ir Aizkraukles rajonā. Apmācīti un darbu Aizkraukles rajona pagastos sākuši 27 skaitītāji. Pārlūkojamo vidū ir gan aktīvās saimniecības, kurās lauksaimniecības produkciju ražo pārdošanai, gan arī tādas, kur ražo tikai pašu patēriņam vai kur darbība nenotiek vispār. Tās izvēlētas izlases veidā, un skaitītāji saņēmuši pārlūkojamo saimniecību sarakstu.
Lielākajos pagastos — Koknesē un Skrīveros — jāpārlūko ap 100 saimniecību, mazākajos — 40—50. Visi saimniecību skaitītāji ir vietējie iedzīvotāji un zemniekiem zināmi cilvēki. Datu vācējiem ir arī īpašas pazīšanas zīmes — zils portfelis, kāds bija arī tautas skaitītājiem, un darba apliecība.
Staburaga pagastā šo darbu veic Mirdza Skudrova, kurai pārlūkojamo sarakstā iekļuvusi arī pašas saimniecība. Ar tās datu uzskaiti viņa sākusi savu darbu. Divās nedēļās viņai jāapmeklē vēl 48 saimniecības.
Skaitītāji saimniekiem jautā par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, sējumu platībām, mājlopiem un mājputniem, saimniecības nodrošinājumu ar tehniku un saimniecībā nodarbinātajiem.
Pirmajā dienā Skudrovas kundze apmeklēja Ločmeļu ģimeni. Gunārs Ločmelis kopā ar māti, sievu un bērniem rūpējas par vairāk nekā 30 govīm un teļiem, audzē ap 60 cūku. Šī gada martā Ločmeļu ģimene atzīmēja desmit gadu, kopš reģistrēta saimniecība. Šajos gados uzceltas jaunas kūtis un šķūnis, viss paveikts par pašu līdzekļiem, neizmantojot kredītus.
Skudrovas kundze bija arī “Stabiņos”. Te saimnieko Jānis Grundspeņķis un viņa sieva Ilze. Viņu pamatnodarbošanās ir zaļumu un dārzeņu audzēšana. Plēvju siltumnīcās paši izaudzē stādus, vēlāk tos izstāda laukā. Iepriekšējos gados “Stabiņu” saimnieki izaudzēto uzreiz atdeva uzpircējiem, jo nebija laba pagraba, kur to glabāt, taču nu tas uzbūvēts.
Šie saimnieki ir vieni no darbīgākajiem pagastā. Abās saimniecībās aptuveni 80 procentu saražotās produkcijas nonāk tirgū un pārstrādes uzņēmumos, tikai 20 procentu paliek pašu patēriņam.
Savāktos datus salīdzinās ar 2001. gadā iegūtajiem, analizēs tos. Šo pasākumu Latvijā finansē no Eiropas Savienības atvēlētajiem līdzekļiem. Pirmos provizoriskos rezultātus varēs uzzināt šī gada oktobrī.
