Viņam mācīties noteikti nav bijis viegli, jo vecāmāte Jaunjelgavas vidusskolā mācījusi dziedāšanu, māte ir direktora vietniece, arī tēvs strādā skolā. Bieži vien skolotāju bērniem izvirza augstākas prasības nekā pārējiem, viņus arī vairāk apceļ.
Viņam mācīties noteikti nav bijis viegli, jo vecāmāte Jaunjelgavas vidusskolā mācījusi dziedāšanu, māte ir direktora vietniece, arī tēvs strādā skolā. Bieži vien skolotāju bērniem izvirza augstākas prasības nekā pārējiem, viņus arī vairāk apceļ.
Igors nejūtas aizskarts tāpēc, ka viņa senči ir skolotāji. Viņš pat nolēmis turpināt ģimenes tradīciju un kļūt par pedagogu. Igors nevēlas būt skolotājs, bet gan skolas direktors, tāpēc studēs izglītības vadību. Mātes mudināts, Igors trīs gadus piedalījies konkursā “Es būšu skolotājs” un visus šos gadus uzvarējis, līdz ar to studiju vieta Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā viņam nodrošināta.
Vai Igors jau izdomājis, kāda būs viņa vadītā skola? “Esmu par to domājis. Lai man piedod skolotāji, taču manā skolā nebūs neviena pensijas vecuma pedagoga. Es pieņemšu darbā skolotājus, kuri tikko beiguši augstskolu, apguvuši jaunākās mācīšanas metodes, spēj labāk un ātrāk atrast kopīgu valodu ar jauniešiem. Savā skolā gribētu akcentēt nevis zubrīšanu un faktu iekalšanu, bet gan prasmi atrast informāciju, analizēt to, spēju orientēties notiekošajā un informācijas pārbagātībā,” atklāj Igors.
