Daudzeses pagasta „Gobās” saimnieko Regīna un Ainis Vasiļi. Pērn viņiem bija viena no lielākajām tītaru saimēm Latvijā. Šopavasar septiņas tītarmātes perē vairāk nekā 100 olu.
Daudzeses pagasta „Gobās” saimnieko Regīna un Ainis Vasiļi. Pērn viņiem bija viena no lielākajām tītaru saimēm Latvijā. Šopavasar septiņas tītarmātes perē vairāk nekā 100 olu.
Sāk ar diviem tēviņiem
–– Pagājušajā gadā mums bija 65 tītari, –– stāsta Ainis Vasilis, –– un saimniecībai deva ievērojamu peļņu. Liels ienākums bija arī no medus pārdošanas.
Tītarus Vasiļi sākuši audzēt pirms pieciem gadiem.
–– Neko daudz par šiem putniem nezinājām, –– saka Regīnas kundze. –– Tomēr ļoti vēlējāmies audzēt tītarus, un mums izdevās.
–– Savlaik strādāju Jēkabpils rajona patērētāju biedrībā, –– tā Ainis Vasilis. –– Mans kolēģis no Kuldīgas rudenī pārīti uzdāvināja. Vēlāk gan izrādījās, ka abi ir tītaru tēviņi, un nācās vienu vest samainīt. Vēl vienu tītarmāti nopirkām Jēkabpilī. Pamazām saime kļuva arvien lielāka.
Labākais cienasts –– zāle
Uzskata, ka mazie tītarēni ir vārgi un viņus grūti izaudzināt. Tas tā ir, ja nav tītarienes, kura putnēnus izvadā.
Tītari ēd daudz zāles. Ja putni mazi, zāle noteikti jāsasmalcina. Labi, ja tajā ir daudz sīku lapiņu. Nedrīkst dot garu un cietu zāli, tad putni var iet bojā. Tītariem patīk arī jaunputniem domātā spēkbarība, sevišķi granulētā. Pret caureju labi palīdz sīpolloki, kuri šiem lielajiem putniem garšo.
Krusto paši
Vasiļi vietējās šķirnes tītarus mēģinājuši krustot ar Austrālijas platkrūšu tītariem. Eksperiments izdevies. Iegūti tītari, kuri trīs reizes smagāki par parastajiem. Lielākajam putnam bijis ap 20 kilogramu gaļas.
Pirms Ziemassvētkiem lielāko daļu tītaru pārdod. Vasiļiem izveidojies savs pastāvīgo klientu loks. Pieprasījums bijis tik liels, ka visiem tītaru gribētājiem putnu nepieticis.
Sargā no kaķa
Šopavasar „Gobās” septiņas tītarienes perē vairāk par 100 olu. Jau sākuši šķilties pirmie mazuļi, kuri sākotnēji nedaudz atgādina cālēnus, vien mazās sekstītes vietā uz galvas viņiem ir it kā neliels radziņš.
Olas šķiļas nevienmērīgi, tāpēc nule izšķīlušos čiepstētājus nes istabā. Kad visas olas būs izperētas, putnēnus nesīs atpakaļ pie mātēm. Pagaidām viņiem jāsagādā ne tikai barība, bet arī siltums. Vienlaikus jāsargā no kaķa, kurš tā vien raugās, lai ielavītos istabā.
Laižas kokā
Īpaša nožogojuma tītariem nav. Parasti viņi ap māju staigā savā vaļā.
–– Gadās, ka dažus tītarus nozog lapsas, –– saka Ainis Vasilis. –– Bīstamos brīžos tītari laižas koku zaros. Reiz kāds mans paziņa uz Jēkabpili aizveda pārīti tītaru. Tikko atvēra mašīnas bagāžas nodalījumu, putni cēlās spārnos. Viens uzlaidās uz mājas jumta. Teju bise bija jāņem, lai viņu dabūtu rokā. Otrs aizlaidās tuvīnos krūmos un pazuda.
Cepeti pilda ar rīsiem
Regīna un Ainis svētku reizēs galdā ceļ tītara cepeti.
–– Parasti cepam pildītu tītaru, –– stāsta Regīnas kundze. –– Tītaru ierīvē ar sāli un garšvielām. Sagatavo pildījumu: vārītus rīsus, ābolus, rozīnes, kādu žāvētu plūmi, aprikozi, ceptas tītara aknas. To visu samaisa un pilda tītarā, kuru pēc tam, ietītu folijā, cep apmēram divas stundas. Beigās foliju noņem, lai tītars iegūtu zeltainu krāsu.
***
FAKTS. Regīna un Ainis Vasiļi apsaimnieko 7,5 hektārus zemes. Bišu dravā ir deviņas saimes.
Regīna Vasile savlaik strādājusi par ekonomisti, bet Ainis Vasilis bijis Jēkabpils rajona patērētāju biedrības priekšsēdētājs.
