Pirmo SAPARD projektu Latvijā 2001. gada decembrī realizēja zemnieku saimniecība “Vilciņi” Jelgavas rajona Zaļenieku pagastā.
Pirmo SAPARD projektu Latvijā 2001. gada decembrī realizēja zemnieku saimniecība “Vilciņi” Jelgavas rajona Zaļenieku pagastā. Tagad saimnieki Vladislavs un Arnis Burmistri gatavo pieteikumu jau trešajam šīs programmas projektam.
Nemaz nav jābrauc uz ārzemēm, lai pārliecinātos, kā var vērienīgi saimniekot. Mūsu pašu Latvijā ir tādas saimniecības kā “Vilciņi”, kurā jūties kā svešā zemē — tik ļoti atšķiras tajā un kādā, teiksim, Latgales zemnieka sētā redzētais. Izbraukumu uz Jelgavas rajona Zaļenieku pagastu rajonu laikrakstu žurnālistiem organizēja LR Ārlietu ministrija saistībā ar semināru par Eiropas Savienības jautājumiem.
Televīzijas meistars dodas uz laukiem
Burmistru ģimene 1992. gadā sāka ar nepilniem četriem hektāriem atgūtās mantotās zemes. Saimnieks Vladislavs divdesmit gadu bija nostrādājis par televīzijas meistaru, sieva Ruta — grāmatvede, dēls Arnis tikko bija beidzis vidusskolu. Ģimene nolēma radikāli mainīt dzīvesveidu un no Jelgavas doties uz laukiem.
Vietā, kur tagad slejas Burmistru mājas “Vilciņi”, nebija nekā. Vispirms līdz nākamajai māju vietai ierīkoja elektrolīniju. Tad sāka cīņu par zemi, jo saprata, ka ar nelielām platībām neko dižu nepanāks. Visu mantoto zemi — 64 hektārus — izdevās atgūt pakāpeniski.
Zeme piecos pagastos
Pašlaik Burmistri apsaimnieko 1100 hektāru zemes, 400 ha no tās ir īpašumā, pirkta par naudu, pārējo nomā, par hektāru maksājot īpašniekiem 25 — 30 latu gadā. Samaksā vēl arī zemes nodokli pašvaldībai. Burmistriem šobrīd ir zeme piecu pagastu teritorijā, taču paplašināt saimniecību vairs nedomā, jo brīvas zemes vairs tikpat kā nav.
“Vilciņos” audzē labību un eļļas augus: kviešus, rapsi, 65 hektāros — arī cukurbietes, tomēr tā esot riskanta kultūra. Toties labībai Zemgales līdzenumā ražas garantētas, jāpaspēj tikai novākt. Piemēram, pērn kviešu raža bijusi kā ārzemēs — no 50 hektāru lauka novākts pa 9 tonnām no hektāra. Vidējā raža — piecarpus tonnas no hektāra. Graudus Burmistri pārdod valsts intervencē.
Sāk pavisam bez tehnikas
Sākumā Burmistriem bija tikai viena automašīna un itin nekādas lauksaimniecības tehnikas. Toties tagad saimniecībā ir lieljaudas “Renault” un “John Deere” firmas traktori, dažāda augsnes apstrādes tehnika, graudu glabāšanas torņi, šogad pirks “John Deere” miglotāju un kombainu.
Viss nopirkts kredītā vai izmantojot SAPARD finansējumu. Pirmais kredīts, kuru Burmistri izmantoja no “Laukkredīta”, bija par galvu reibinošiem (85 %) procentiem. Tomēr tobrīd citas izejas nebija. Turpmākie pirkumi “Vilciņos” nonākuši ar SAPARD svētību.
SAPARD iemāca precizitāti
Pirmo projektu 41 tūkstoša latu apmērā Vladislavs un Arnis Burmistri iesniedza lieljaudas traktora pirkšanai. Pēc projekta realizācijas, kad traktors jau bijis saimniecībā, nauda saņemta atpakaļ mēneša laikā. Protams, nācās sagatavot daudz “papīru”, taču Burmistri uzskata, ka SAPARD programma iemāca visiem strādāt precīzi, arī firmām, kuras tehniku ražo un piegādā.
Līdz šim SAPARD projektiem bija ierobežojumi — viena projekta maksimālā summa nedrīkstēja pārsniegt 180 tūkstošu eiro, un gadā viens zemnieks drīkstēja saņemt finansējumu tikai vienam projektam. Tagad visi ierobežojumi atcelti, un Burmistri jau kaļ plānus, kādiem vēl projektiem derētu izmantot Eiropas Savienības doto naudu.
Otrais SAPARD projekts Burmistriem līdzēja nopirkt lauksaimniecības tehniku un graudu glabāšanas torni 1300 tonnu graudu glabāšanai. Šopavasar sagatavots jau trešais pieprasījums par 105 tūkstošiem latu “John Deere” kombaina un miglotāja pirkšanai.
Bagātība — labi strādnieki
Tik lielas platības tēvs un dēls vieni apstrādāt nevar. “Vilciņos” pastāvīgā darbā pieņemti seši strādnieki. Jauni puiši, beiguši vietējo Zaļenieku tehnikumu, kārtīgi, strādīgi, nedzer.
Labi strādnieki (par kalpiem Burmistri viņus nesauc — aut.) ir zemnieka bagātība — uzskata Vladislava kungs. Tāpēc puišiem algu maksā visu gadu, kaut arī ziemā darba maz. Lai viņi neaizietu pelnīt naudu citur un saimniekam katru gadu nevajadzētu mācīt jaunus strādniekus, kā darboties ar importa tehniku, kur ir saimniecības lauki un kā tie labāk apstrādājami.
Eiropas Savienība nebaida
Zaļenieku pagasta zemniekus Eiropas Savienība nebaida. Vladislavs Burmistrs un viņa 29 gadus vecais dēls Arnis, diplomēts agronoms, uzskata, ka Latvijas zemniekiem lauksaimniecības tehnika ir pat jaunāka un modernāka nekā daudziem ārvalstīs, jo pirkta nesen.
Zemniekus apmierina arī valsts iepirkuma politika — situācija ir stabila, protams, ja tāda saglabāsies. Pērn ļoti labi darbojies “Latrapsis”, un par nodoto eļļas augu maksājis vairāk nekā firma “Kesko”. Šogad kooperatīvs rapša iepirkumu vēl palielināšot. Viens no deviņiem “Latrapša” dibinātājiem ir Arnis Burmistrs. Šī organizācija dibināta “no apakšas”, un tēvs un dēls ir pārliecināti: šādi kooperatīvi ir zemnieku nākotne. Ar “Dzirnavniekiem” viņi vairs nesadarbojas.
Augustā atgādina Ukrainu
Zaļenieku pagastā tādu saimniecību kā “Vilciņi” ir vismaz desmit. Lielas platības, auglīgais Zemgales līdzenums, labas ražas, līdz ar to vērā ņemami ienākumi. Arī SAPARD finansējumu šajā pagastā izmanto aktīvi — jau realizēts 14 projektu. Divus no tiem izmantojusi arī pati pagasta vecākā Vija Cīrule. Viņas zemnieku saimniecībā “Meža Cīruļi” pamatnodarbe ir lopkopība. 150 govju ganāmpulkam izmanto brīvās turēšanas metodi. Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers, būdams Latvijā, viesojās arī šajā zemnieku saimniecībā.
Vijai Cīrulei augustā savs pagasts atgādinot Ukrainu. “Rudenī man sirds raud no prieka,” viņa saka. Žēl, ka tādu labības lauku un sakoptu tīrumu nav visā Latvijā. Tomēr šādi piemēri ir labākais apstiprinājums tam, ka mēs reiz dzīvosim daudz labāk nekā šodien, ja vien paši par to gādāsim. Arī Burmistri sāka no nulles.
Šis raksts nav domāts aģitēšanai par Eiropas Savienību. Stāstu jums, ko redzēju un uzzināju. Esmu bijusi fermeru saimniecībās vairākās valstīs, un, ticiet man, pie Burmistriem nudien nav ne par matu sliktāk! Tikai vienu gribētos — kaut tādu saimniecību būtu vairāk, jo īpaši mūsu rajonā.
***
Kas ir SAPARD?
SAPARD (Special Action for Pre—accesion in Agriculture and Ruual Development) ir ES izveidota atbalsta programma kandidātvalstīm, lai tās pirmsiestāšanās posmā varētu veikt pārmaiņas lauksaimniecībā un sekmēt lauku attīstību. Latvijā SAPARD programma darbību sāka 2001. gadā, un tās darbība paredzēta līdz 2006. gadam.
Kopš SAPARD programmas darbības sākuma Latvijā atbalstīti vairāk nekā 220 projektu, saņemot no ES fondiem vairāk par 10 miljoniem eiro (ap 6 miljoniem latu).
Maksimālais SAPARD programmas atbalsta apjoms (ES un Latvijas valsts finansējums) var būt 50% no projekta attaisnojamiem izdevumiem. Par SAPARD programmas projektu pieņemšanu, izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, kā arī maksājumu veikšanu Latvijā ir atbildīgs Lauku atbalsta dienests.
