Šī gada sākumā stājās spēkā Aizkraukles rajona lauku apbūves zemes vērtības zonējums.
Šī gada sākumā stājās spēkā Aizkraukles rajona lauku apbūves zemes vērtības zonējums. Tas ir pašvaldību teritoriju sadalījums zemes vērtības zonās, kurās salīdzina zemes vērtību atkarībā no tās izmantošanas mērķa.
Zonējums tikai apbūves zemei
Valsts zemes dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas kadastra pārvaldes nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas galvenā speciāliste Anita Bicka ar kolēģiem divus gadus vākusi un apkopojusi nekustamā īpašuma tirgus datus, lai visās Aizkraukles rajona pašvaldībās izstrādātu apbūves zemes vērtības zonējumu. Tas izstrādāts tikai apbūves zemei un neattiecas uz lauksaimniecībā izmantojamo un meža zemi.
Lauku apbūves zemes vērtības zonējuma mērķis ir nodrošināt zemes kadastrālās vērtības atbilstību nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņiem, kā arī izveidot valstī vienotu, savstarpēji saskaņotu pilsētu un lauku teritorijas apbūves zemes kadastrālās vērtēšanas bāzi, vienkāršot zemes kadastrālās vērtības aprēķinu, kas ir pamatā zemes nodokļa noteikšanai.
Analizē tirgus datus
Izstrādājot zemes vērtības zonējumu, ņēma vērā Zemes dienestā uzkrāto informāciju par nekustamā īpašuma tirgu. Izmantotas ziņas par nekustamā īpašuma cenām, nomas maksu, informācija par piedāvājumu un pieprasījumu rajonā un pašvaldībās. Tā kā Aizkraukles rajonā darījumu ar apbūves zemi ir maz, ņemti vērā arī kaimiņrajonu dati. Pētot tirgu, izmantotas ziņas par pilsētu un pagastu sociālekonomisko situāciju, ģeogrāfisko izvietojumu, transporta sistēmas attīstības līmeni, esošās apbūves raksturu un teritorijas plānojuma struktūru.
Aizkrauklē sešas zonas
Aizkraukles rajona pilsētu zonējums stājies spēkā 2000. gada 1. janvārī, bet 2002. gadā veikta zonējuma aktualizācija, kas stājās spēkā šogad.
Aizkraukles pilsēta sadalīta sešās zemes vērtības zonās. Pirmajā ir teritorija no Dārza ielas Pļaviņu spēkstacijas virzienā un tās apkaime, otrajā — rūpnieciskā teritorija no Rūpniecības līdz Torņu ielai un Enerģētiķu ielas apkārtne, trešajā — Jaunceltnes ielas rajons un zemes platības dzelzceļa stacijas virzienā, ceturtajā — vasarnīcu rajons, piektajā — pilsētas centrs, sestajā — teritorija starp Torņu un Jaunceltnes ielu. Pļaviņas sadalītas piecās zemes vērtības zonās, Jaunjelgava — astoņās.
Cena atšķiras atkarībā no mērķa
Pilsētās ir izteiktāka zemes vērtības atšķirība atkarībā no lietošanas mērķa, piemēram, Aizkraukles 5. zonā vienģimenes dzīvojamo māju apbūvei kvadrātmetra vērtība ir Ls 0,50, darījumu iestāžu apbūvei — Ls 3,60, rūpnieciskās ražošanas uzņēmumiem — Ls 1,20. Arī pilsētās zemes bāzes vērtība noteikta, ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus cenas.
Nosakot īpašuma tirgus cenu, daļa zemes īpašnieku par pamatu ņem zemes un ēku kadastrālo vērtību, bet to lielākoties tomēr regulē piedāvājums un pieprasījums. Piemēram, Aizkraukles pilsētas individuālās apbūves rajonā viena kvadrātmetra zemes bāzes vērtība ir 50 santīmu, taču īpašnieki, to pārdodot, prasa latu un pat vairāk.
Anita Bicka saka: “Ja nekustamā īpašuma tirgus cenas rādīs, ka zemes bāzes vērtība ir noteikta par augstu vai par zemu (VZD regulāri analizē nekustamā īpašuma cenu svārstību tendences — aut.), Valsts zemes dienesta speciālistiem būs jāveic zonējuma aktualizācija.”
Ietekmē pilsētas un ceļa tuvums
No pagastiem tikai Aizkraukles pagasts sadalīts trijās zonās. Pirmajā ir apbūves zeme virzienā no Aizkraukles pilsētas uz dzelzceļa staciju, otrajā zonā ir pagasta centra ciemats, trešajā — pārējā pagasta teritorija. Neapbūvēta ir pirmā zona, kur celtniecība sākta tikai pirms dažiem gadiem.
Divas zonas noteiktas Skrīveros, Koknesē, Sērenē, Klintainē un Aiviekstē. Skrīveros pirmajā zonā, kurā zemes vērtība ir lielāka, iekļauts pagasta centrs, Koknesē — daļa centra ciemata. Sērenē vērtīgākā apbūves zeme ir vasarnīcu teritorijā, kas pielīdzināta Aizkraukles pilsētas ceturtajai zonai. Klintainē un Aiviekstē zemes vērtību nosaka Pļaviņu pilsētas un Rīgas—Daugavpils šosejas tuvums.
Visu pārējo pagastu teritorija ir vienā zonā, jo laukos apbūves zemes ir ļoti maz, tikai pagastu centros. Pārējā ir lauksaimniecībā izmantojamā un meža zeme.
Kamēr nebija zemes vērtības zonējuma, bija liela komercapbūvei un individuālajai apbūvei domātās zemes vērtības starpība. Taču tirgus izpēte liecināja, ka starpība nemaz nav tik liela. Līdz ar to daudzviet zemei, kura paredzēta darījumu iestāžu apbūvei, vērtība samazinājās. Piemēram, Skrīveros agrāk šim mērķim paredzētās zemes viena kvadrātmetra vērtība bija 40 santīmu, saskaņā ar jauno zonējumu — 15 santīmu.
Apbūvei noteikta standartplatība
Atkarībā no apbūves mērķa noteikta arī apbūves zemes standartplatība. Aizkraukles rajonā piemēroti valsts līmenī noteiktie lauku apbūves zemes bāzes modeļi. Vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūves standartplatība ir divi tūkstoši kvadrātmetru, rūpniecības un sabiedriskās nozīmes objektiem — viens hektārs jeb desmit tūkstošu kvadrātmetru. No platības atkarīgs nekustamā īpašuma nodokļa lielums. Piemēram, ja ir dzīvojamā māja un pie tās trīs tūkstoši kvadrātmetru zemes, par diviem tūkstošiem kvadrātmetru būs jāmaksā pēc zonējumā noteiktās vērtības. Taču atlikušie tūkstoš kvadrātmetri pielīdzināti lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtībai.
Šobrīd Valsts zemes dienestā spriež, vai mērķapbūves zemei pilsētās nepieciešams piemērot standartplatības.
