Pļaviņu ģimnāzijas 85 gadu jubilejas dienā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis tikās ar pilsētas pašvaldības un izglītības iestāžu pārstāvjiem.
Pļaviņu ģimnāzijas 85 gadu jubilejas dienā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis tikās ar pilsētas pašvaldības un izglītības iestāžu pārstāvjiem. Ministrs uzzināja par izglītības iespējām pilsētā un uzklausīja pļaviņiešu ierosinājumus. Viens no apspriestajiem jautājumiem bija par mazākumtautību bērnu mācībām pilsētā un paredzētajām izmaiņām izglītības likumā.
Nemācās pat dzimtajā valodā
Nākamgad gadā būs desmit gadu, kopš izveidota Pļaviņu vidusskola ar krievu mācību valodu. Daudzus priekšmetus bērni mācās latviešu valodā vai arī pēc bilingvālās apmācības programmas.
— Bērniem ar valsts valodu nav nekādu problēmu. Trūkst mums vienīgi pedagogu, kuri pilnībā varētu mācīt konkrētus priekšmetus latviešu valodā. Jāpadomā arī par ko citu. Ir daļa bērnu, kuru zināšanas gadu no gada novērtētas ar vienu, divām vai trim ballēm. Viņiem problēmas sagādā mācības pat dzimtajā valodā. Ja to vajadzēs darīt tikai latviski, zināšanu nebūs ne tik, — saka Pļaviņu vidusskolas direktore Larisa Radionova.
Likumā atstās spraudziņu
Kārlis Šadurskis informēja, ka šobrīd Ministru kabinets ir uzdevis Izglītības un zinātnes ministrijai veikt izmaiņas izglītības likuma pārejas noteikumos, kuri noteica, ka no 2004. gada mazākumtautību vidusskolu programmas jāapgūst tikai valsts valodā.
— Grozījumos paredzēts svītrot vārdu “tikai”. Domājam, ka izmaiņas likumā tiks veiktas vasarā. Papildus paredzētas arī citas izmaiņas — atlikt kvalifikācijas prasību spēkā stāšanos no 2004. gada septembra tiem pedagogiem, kuriem ir pieci gadi līdz pensijai, — stāsta K. Šadurskis. Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētājs Helmuts Banders divu skolu darbību ar dažādu mācību valodu tomēr vērtē pozitīvi, lai gan pašvaldībai finansiāli tas ir neizdevīgi. L. Radionova uzskata, ka būtiskākais ieguvums ir iespēja bērniem mācīties savā dzimtajā valodā un plašāk attīstīt māksliniecisko pašdarbību. Aktuālākā problēma — klašu komplektēšana, jo aizvien vairāk bērnu dodas mācīties ģimnāzijā. Šogad Pļaviņu vidusskolas 1. klasē mācības jāsāk pieciem bērniem, līdz ar to nevar izveidot pilnu klasi.
Sola saglabāt nosaukumu
Diskutēja arī par strīdīgo Pļaviņu ģimnāzijas nosaukumu. Pēc neatlaidīgiem pedagogu pūliņiem 1993. gadā skola atguva tiesības saukties par ģimnāziju. Šobrīd izglītības funkcionāri pamato, ka izglītības iestāde pēc kritērijiem neatbilst šim statusam.
Uzklausot visus viedokļus, izglītības un zinātnes ministrs atzina, ka viņam svarīgāka šķiet izglītības kvalitāte, kura Pļaviņās ir atbilstošā līmenī, nevis nepietiekamais vidusskolēnu skaits, kāds nepieciešams ģimnāzijai. Viņš uzskata, ka agri vai vēlu tomēr vajadzēs domāt par internāta atjaunošanu. To Pļaviņās slēdza, jo nebija pietiekama finansējuma.
— No pašvaldības viedokļa izglītojošajai funkcijai jābūt kā biznesam. Tas ir veids, kā piesaistīt līdzekļus. Jo vairāk bērnu, jo lielākas mērķdotācijas. Līdz ar to internāts ir nepieciešams. Būtiski tas būs novadā, — saka K. Šadurskis.
Bez sporta zāles nevar
Helmuts Banders un Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs, kurš arī piedalījās sarunā, uzsvēra, ka lielāka uzmanība jāvelta arī sporta bāzes nodrošināšanai. Šobrīd rajonā ir septiņas skolas, kurās nav sporta zāles. Skola bez tās nevar pilnvērtīgi strādāt, un arī jauniešiem nav kur pavadīt brīvo laiku.
Latvijā kopumā aptuveni 300 skolām nav sporta zāles. K. Šadurskis informēja, ka šobrīd jau sāk sporta zāļu tipveida projektu izstrādi, lai šo jautājumu risinātu. Pagaidām nevar runāt par konkrētiem termiņiem, kad šo ieceri sāks realizēt. Līdzekļi nepieciešami arī, lai pabeigtu jau iesākto sporta celtņu būvniecību.
