Aizkraukliete Daina Bērziņa ir kristiete, darbojas Aizkraukles Kristus Spēka draudzes luterāņu baznīcas padomē un dzied draudzes korī. Ceļu pie Dieva viņa atradusi pati.
Aizkraukliete Daina Bērziņa ir kristiete, darbojas Aizkraukles Kristus Spēka draudzes luterāņu baznīcas padomē un dzied draudzes korī. Ceļu pie Dieva viņa atradusi pati.
— Kā jūs iztēlojāties ceļu pie Dieva?
— Es sen sapratu, ka šis ceļš katram ir savs. Daudziem Dieva vārds nāk līdzi no bērnības — iepazīts kopā ar vecākiem. Ar bērna paļāvību un drošu uzticēšanos.
Citam vajadzīgs pusmūžs, līdz pienāk brīdis, kad kā zibens uzplaiksnī glābēja doma, ka tikai Dievs pasargā, pamāca, piedod un iemāca piedot, dod jaunus spēkus un kā dienišķo maizi sniedz savu mīlestību.
— Vai jūs pie viņa ilgi gājāt?
— Ilgi. Pa akmeņainiem neziņas ceļiem un šaubu takām, ko bailes un dusmas klāja kā necaurredzama migla. Gāju pāri tenku tiltiem, pieturoties pie glaimu un lepnības glumajām margām. Basām kājām grimu neticības smiltīs.
Tagad zinu, ka šis gājiens bija Dieva vadīts. Ar visiem sāpīgajiem kritieniem un zaudējumiem, tomēr Dieva žēlastības svētīts un viņa piedošanas piepildīts.
— Ko domājat par mūžīgām vērtībām?
— Savas pārdomas esmu izteikusi dzejolī:
Kad pasaules ceļš ved tevi projām no mājām,
Par ceļaspieķi Dieva svētību lūdz,
Par maizi un ūdeni Dieva vārdu ņem līdz,
Par karti — mīlestību, ko vien Dievs
Ne kā balvu — kā dienišķo maizi sniedz.
Nav vairs valoda un citu ceļi sveši,
Ir piedots vājums, atdots parāds,
Dievs tev ceļā apstājies blakus.
Tu vari kļūt akls, bet skatīsi visu ar sirdi,
Tu vari būt nabags — ar mīlestību Dievs tevi pildīs.
Arī kurls vairs nevari kļūt,
Dievs dzīvo vārdu tevī no jauna iesēs.
