Skrīveru pagasta “Ragārēs” zinātnieki Māra un Jānis Vaivari jau vairāk nekā desmit gadu nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību.
Skrīveru pagasta “Ragārēs” zinātnieki Māra un Jānis Vaivari jau vairāk nekā desmit gadu nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Viņi iekopuši lielu augļudārzu, kurā kuplo simtiem plūmju, ābeļu, bumbieru, ķiršu, kā arī daudz dekoratīvo un eksotisko augu.
— Mēs visi zinām dziesmu par ievām, kuras zied Siguldā, bet man gribas dziedāt par plūmēm, kuras zied “Ragārēs”! Tā ir dabas glezna, kura veldzē dvēseli, — vakar teica “Ragāru” saimnieks Jānis Vaivars.
Lai arī pēdējās dienas nomākušās un dāsni līst, “Ragāru” plūmēm tas nekaitē. Vienīgi bites nedūc ziedos, bet ainava patiesi priecē acis un garu.
Daudziem dārzkopjiem stādāmais laiks ir tikai pavasarī, bet Vaivaru saimniecībā ir citādi. Viņu stādus — zelta jāņogas, smiltsērkšķus, melnos plūškokus, lielogu irbenes, citronliānas, dievkociņus, forsītijas, vīteņsegliņus un citus — var dēstīt visu vasaru, jo katrs no tiem “sēž” savā podiņā. Pircēji braucot no malu malām, jo, kā atzīst saimnieks, latvieša sētai vajag ne tikai ābeli un plūmi, bet arī kaut ko dvēselei — dievkociņu vai zelta jāņogu.
Dārzkopji šoziem pārcietuši ļoti nelabvēlīgu ziemu, daudzviet izsaluši koki un ogulāji. Jānis Vaivars iesaka nekrist panikā, bet nogaidīt.
— Šī ziema augļudārzu saimniekiem bija smags pārbaudījums, jo daudziem kokiem nosala pumpuri, pat meža lazdām. Arī mūsu dārzā lielaugļu lazdas vēl never pumpurus. Tām tagad veidojas tā saucamie dusošie pumpuri, tāpēc līdz Jāņiem vēl laiks vērot un gaidīt. Neviena ziediņa nav arī vienai no dārza labākajām plūmēm ‘Spīdolai‘. Ceru, ka tā nebūs pilnīgi nosalusi. Forsītijām ziedi raisās tajā krūma daļā, kura ilgi bija zem sniega, tātad augs ir dzīvs. Un tā var būt ar katru krūmu un koku, — uzskata Jānis Vaivars.
“Ragāru” saimnieks šos kokus salīdzina ar latviešu zemniekiem, kuriem pietiek sīkstuma un izturības gan aukstās ziemās, gan sausās vasarās.
