Latvijas austrumu robežas dārgās izbūves projekti uzmanības centrā ir jau vairākus mēnešus.
Latvijas austrumu robežas dārgās izbūves projekti uzmanības centrā ir jau vairākus mēnešus. Ar Iekšlietu ministrijas rīkojumu celtniecības darbi pārtraukti, bet par robežbūvi atklājas arvien vairāk šokējošu faktu.
Nepietiek ar to, ka miljoni izšķērdīgi tērēti ēku celtniecībai, kuras tā arī nav pabeigtas, jau zināms, ka daudz kas būs jāpārbūvē. Piemēram, Rēzeknes robežsargu skolas sporta kompleksa pamati izbūvēti teju vai purvā, kur ūdens līmeņa pazemināšanas iekārtu ekspluatācija mēnesī izmaksā ap 8000 latu.
Tomēr šie fakti ir nieks, salīdzinot ar nesamērīgi lielajām summām, kuras paredzētas dažādu iekārtu iegādei un pat to ierīkošanai vai novietošanai īstajā vietā. Kaut vai iekārta karšu piestiprināšanai. To paredzēts pirkt par 600 latiem. Man gan šķiet, ka pietiktu ar pāris skrūvēm par dažiem santīmiem gabalā!
Arī mikroviļņu krāsns pieslēgšanai, kur vajag vien iespraust kontaktā strāvas vadu, plānots tērēt pussimt latu, bet ledusskapja pievienošanai ar analogām darbībām — 233 latus (!). Jāmaksā pat par mēbeļu izvietošanu. Piemēram, lai pie galda noliktu krēslu, projektā paredzēts tērēt 25 latus. Ievērības cienīga noteikti ir robežsargu skolas virtuve. Tās aprīkošanai paredzēts tērēt tūkstošiem latu, pērkot dārgas virtuves iekārtas — dārzeņu mizotāju par piecsimt latiem, gaļas maļamo mašīnu par 1800 latiem, pat gaļas bluķis uz austrumu robežas maksās 46 latus, bet virtuves kombains, kādu veikalā var iegādāties par dažiem desmitiem latu, būs labas lietotas automašīnas cenā — vairāk nekā divi tūkstoši latu. Interesanti, vai arī Latvijas restorāni var lepoties ar tik dārgām iekārtām?
Pārsteidzoši tēriņi par teju vai anekdotiskiem pakalpojumiem! Diemžēl smiekli nenāk. Tā bija plānots tērēt mūsu nodokļos samaksāto naudu, kuras tik ļoti trūkst daudz vajadzīgākām lietām. Turklāt projekti izstrādāti un izmaksas aprēķinātas ar iepriekšējās valdības svētību. Tagad vainīgos, protams, grūti atrast.
Tomēr gluži vai žēl, ka robežbūvi apturēja, jo tā mēs varētu pretendēt uz ierakstu Ginesa rekordu grāmatā par visnelietderīgāk tērēto naudu un visdārgāko robežu pasaulē.