Klausieties manos vārdos, neskatieties uz maniem darbiem. Tā šobrīd var teikt par Latvijas valdības runām un rīcību.
Klausieties manos vārdos, neskatieties uz maniem darbiem. Tā šobrīd var teikt par Latvijas valdības runām un rīcību. Budžetā naudas nepietiek, premjers aicina ministrijas pārskatīt izdevumus un taupīt, bet tajā pašā laikā vieglu roku akceptē dārgus padoto komandējumus uz tālām zemēm.
Nule no Āfrikas atgriezies reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters. Nairobi pilsētā Kenijā viņš piedalījies ANO mājokļu programmas Pilnvaroto padomes sesijā. Ministrijas preses sekretāre relīzē medijiem uzsver, cik daudz Latvija varēs palīdzēt citām valstīm “mājokļu likumdošanas sakārtošanā, namu apsaimniekošanas jautājumu risināšanā, būvniecības vietu sagatavošanā, nodrošinot tās ar visu nepieciešamo infrastruktūru”.
Īpaši Namībija ļoti aicinājusi Latviju dalīties savā pozitīvajā pieredzē. Acīmredzot afrikāņus ļoti “interesē”, kā Latvijas aukstajā klimatā siltina mājas, izmanto paketlogus, par komunālo maksājumu parādiem izliek uz ielas pensionārus un ģimenes… Āfrikā varētu būt labi arī zem palmas vai niedru būdā, bet tomēr drošāk kapitālās celtnēs ar mūrētiem pamatiem kā Latvijā, vai ne?
Varētu jau mācīt namībiešiem un kenijiešiem, kā dzīvot dzelzsbetona kastītēs, un, kā ministrs norāda, organizēt savstarpēju ekspertu apmaiņu, seminārus un apmācības programmas, ja vien mums pašiem par to nevajadzētu maksāt. Jau šis viens Gatera kunga ceļojums uz Āfriku valstij izmaksājis trīsarpus tūkstošus latu nodokļu maksātāju naudas.
Latvijā, tiesa, jau ir tradīcijas “vērtīgu” ārzemju komandējumu ziņā. Lai atceramies kaut vai slaveno Saeimas eksdeputāta Aivara Berķa braucienu uz tāliem kontinentiem pētīt Latvijai tik “nozīmīgās” kosmosa problēmas… Tā vietā, lai ātrāk un kvalitatīvāk pabeigtu iestrēgušo reģionālo reformu, ministrs mierīgi ceļo pa Āfriku un priecājas par ziloņiem. Diezin vai četru bērnu tēvs to varētu atļauties, ja būtu jāmaksā pašam no savas kabatas.
Gatera kungs Pašvaldību lietu pārvaldes izdevuma 13. numurā saka: “Ja tēlaini salīdzina, tad tā ir kopīga spēlēšanās smilšu kastē, kur nemēģina viens otram atņemt lāpstiņu vai spainīti, bet mēģina kopā uzbūvēt ļoti skaistu pilsētu.” Tas teikts par reģionālo reformu. Tad varbūt tomēr vispirms kaut ko līdzīgu uzbūvēsim paši savās mājās un tad trauksimies uz Āfriku?
