Vērojot referenduma par pievienošanos Eiropas Savienībai norisi Lietuvā, bija lieliska iespēja izjust arī lietuviešu noskaņojumu šajās dienās, apjaust, kā tas septembrī notiks Latvijā.
Vērojot referenduma par pievienošanos Eiropas Savienībai norisi Lietuvā, bija lieliska iespēja izjust arī lietuviešu noskaņojumu šajās dienās, apjaust, kā tas septembrī notiks Latvijā. Protams, tā bija arī laba ekskursija pa kaimiņu zemi, kurā nebijām viesojušies vairākus gadus.
“EURO” alus — garšīgs
Par gatavošanos referendumam par Lietuvas pievienošanos Eiropas Savienībai zinājām tikai to, ko Latvijas televīzijas korespondents Lietuvā Gunārs Dūzis bija sagatavojis sižetā “Panorāmā”. Pēdējās dienās pirms tautas nobalsošanas notikuši plaši koncerti, dažādas akcijas un aģitācijas kampaņas. Tā kā lietuvieši, tāpat kā latvieši, ir lieli alus dzērēji, iedarbīga reklāma bija jaunais “EURO” alus. Referenduma dienās to vēl varēja nopirkt veikalos. Pagaršojām, jāatzīst — labs.
Sidrs vedina uz Eiropu
Par citām aktivitātēm gan pārliecināties nebija iespējams, jo jebkāda aģitācija bija jāpārtrauc 30 stundu pirms referenduma, tātad — ceturtdienas vakarā. Mēs Lietuvā ieradāmies sestdien ap pusdienlaiku. Taču šādu tādu reklāmu vēl manījām.
Veikalu skatlogos joprojām bija plakāti ar saukli “Mēs jau Eiropā, bet jūs…”, ielās izvietota sidra reklāma, kurā smaidīgs ābolītis tur plakātu “Mēs uz Eiropu”. It kā jau klaji nevienu neaicina balsot par ES, taču mājiens nepārprotams.
Jānorobežojas no emocijām
Tikšanās laikā ar Latvijas žurnālistiem pirmsreferenduma kampaņas vadītāji stāstīja, ka lielāko uzmanību viņi centušies veltīt tam, lai izskaidrotu, kas ir Eiropas Savienība, ko tā dotu katram atsevišķi un visai Lietuvai kopumā. Kampaņas organizētāju uzdevums bija panākt, lai cilvēki nebalsotu, emociju vadīti, bet gan apzinoties reālo situāciju tagad un nākotnē.
Iespējams, tāpēc Lietuvā bija noorganizēts neformāls skolēnu referendums, kurā savu attieksmi pret Eiropas Savienību pauda bērni. Savdabīgā veidā viņi lūdza vecākiem un vecvecākiem nodrošināt nākamajām paaudzēm iespēju dzīvot Eiropas Savienībā. Reklāmas kampaņa savu bija panākusi.
“Protams, “par”. Kā gan citādi?”
Eiroskeptiķi Lietuvā savu pārliecību argumentēja dažādi: nevajag pārlieku steigties uz jaunu savienību, jo samērā nesen izdevies atbrīvoties no iepriekšējās. Iespējams, tāpēc reklāmas kampaņas veidotāji pilnībā izvairījās no vārda “savienība” lietošanas.
Arī politiķu uzrunās, tikšanās laikā ar slaveniem Lietuvas sportistiem neizskanēja klajš aicinājums balsot par Eiropas Savienību, tikai atgādinājums — galvenais referendumā piedalīties. Interesanta bija slavenā lietuviešu basketbolista Šaruna Marčuļona atbilde uz jautājumu, kā balsojāt: “Protams, par! Kā gan citādi?”.
Kad mēģinājām viņu provocēt, stāstot, ka, iestājoties ES, Lietuva zaudēs neatkarību, ES ierēdņi diktēs, kas un kā lietuviešiem darāms, būs dažādi ierobežojumi, viņš atteica: “Vai citām valstīm nediktē? Bet tur tāpat cilvēki dzīvo labi. Un mēs taču neko nezaudēsim — ne valodu, ne kultūru, ne ko citu.”
Zemnieki cer, ka būs labāk
Pirmā vieta, kur Lietuvā piestājām, bija neliels ciemats — Vižona. Sastaptie laucinieki apgalvoja, ka sliktāki dzīves apstākļi kā pašlaik viņiem vairs nav iespējami — iepirkuma cenas zemas, valdības atbalsta nav. Pašu redzētais gan liecināja, ka kaimiņvalsts zemnieki ir vismaz soli priekšā mūsējiem. Lietuviešu tīrumi sakoptāki nekā Latvijā. Interesanti, ka teju katrā trešajā lauciņā zemi apstrādāja ar zirgu. Iespējams, tāpēc, ka vidējā zemnieku saimniecība Lietuvā nav lielāka par astoņiem hektāriem.
Lai arī Lietuvas lauksaimnieki cer, ka Eiropas Savienībā dzīve kļūs labāka, maz ticams, ka nelielās astoņu hektāru saimniecības būs konkurētspējīgas. Nāksies vien veidot lielākus kooperatīvus, vienlaikus samazinot produkcijas pašizmaksu un iegūstot iespēju piedalīties dažādās programmās. To tikšanās laikā ar Latvijas žurnālistiem uzsvēra arī bijusī Lietuvas premjerministre Kazimira Prunskiene.
Azartiski meklē skeptiķus
Ciematos un pilsētās, kur iegriezāmies, grūti bija atrast kādu, kurš būtu pret Lietuvu Eiropas Savienībā. Latvijas žurnālisti jau kļuva azartiski, meklējot kādu eiroskeptiķi. Par žurnālistisku veiksmi uzskatījām šādu satiktu cilvēku. Dažiem tas izdevās, taču mēs uzrunājām tikai ES atbalstītājus.
Argumenti, kāpēc cilvēki balso par, lielākoties bija nepārliecinoši, pat dīvaini. Viļņā kāda sieviete, kura strādā tirgū par pārdevēju, sūdzējās, ka pēc iestāšanās ES preces kļūs dārgākas, bet algas cenām netiks līdzi. Taču viņa tik un tā balso par. Kāpēc? Tāpēc, ka Lietuvai tā vajag.
