Sestdien un svētdien notikušajā referendumā par Lietuvas iestāšanos Eiropas Savienībā lielākā daļa balsstiesīgo teica “jā” ES.
Sestdien un svētdien notikušajā referendumā par Lietuvas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) lielākā daļa balsstiesīgo teica “jā” ES. Lietuva ir pirmā no trijām Baltijas valstīm, kuras iedzīvotāji atbalstījuši pievienošanos Eiropas Savienībai.
speciāli “Staburagam” no Lietuvas
Lietuvā ir 3,5 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 2,6 miljoni ir tiesīgi piedalīties referendumā. Lietuvā iedzīvotājus nedala pilsoņos un nepilsoņos. Balso visi no 18 gadu vecuma.
Pēc pēdējiem datiem, referendumā piedalījās divas trešdaļas balsstiesīgo. Aptuveni 90% referenduma dalībnieku balsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā. Lietuvieši savu viedokli izteikuši. Tas pagaidām ir viens no augstākajiem rādītājiem kandidātvalstīs.
Šajās dienās Lietuvā valdīja apbrīnojama vienprātība. Aptaujājot cilvēkus — runājot ar sastaptajiem lauciniekiem, pilsētniekiem, studentiem, pensionāriem, neizdevās satikt nevienu, kurš atklāti iestātos pret Lietuvu Eiropas Savienībā. Iespējams, tā tiešām ir cilvēku pārliecība, bet varbūt aģitācijas un izskaidrošanas kampaņas rezultāts.
Par to, ka jāpiedalās referendumā, iestājās ne tikai politiskas un sabiedriskas organizācijas, bet arī Lietuvas katoļu baznīca.
Daudzi lietuvieši svētdienas rītā apmeklēja baznīcu, kur, varētu teikt, saņēma priesteru “poti” — mudinājumu doties uz balsošanas iecirkņiem. Lietuvas katoļu baznīca aģitēja par to, ka ikvienam jāpilda pilsoņa pienākums — neatkarīgi no tā, kāda ir viņa attieksme pret Eiropas Savienību.
Sabiedrisko organizāciju pārstāvji tikšanās laikā Latvijas žurnālistiem stāstīja, ka viņu aicinājums bija “galvenais ir piedalīties”, turpretī valdības aktivitātēs vairāk izskanēja doma “balsojiet “par””. Diemžēl pašiem par to pārliecināties nebija iespējas, jo 30 stundu pirms referenduma aģitācija bija aizliegta.
Referenduma dienas pagāja klusi un mierīgi. Laukos gan varēja manīt, ka šīs dienas ir īpašas. Bija noorganizēti pat koncerti, bet pilsētās tās bija parastas brīvdienas.
No malas likās, ka viss ir kārtībā. Taču sestdienas vakarā Lietuvas vadošie politiķi bija nopietni satraukušies. Nobalsojuši bija tikai nepilni 30% balsstiesīgo. Cilvēku aktivitāte bija zema. Noraizējušies viņi uzrunāja lietuviešus televīzijā. Taču jau svētdienas pēcpusdienā situācija bija mainījās. Bija nobalsojusi aptuveni puse, bet vakarā pēdējās ziņas liecināja — jau divas trešdaļas. Lietuvieši priecājās.
Politiķi un sabiedrisko organizāciju pārstāvji uzvaru svinēja Seimā, bet pārējie līksmoja koncertā pie Lietuvas prezidenta pils. Arī mēs priecājāmies līdz ar lietuviešiem. Pusnaktī Viļņu izgaismoja krāšņa uguņošana.
