Aizkrauklietis Viesturs Stučka no Lāčplēša ielas 17. nama redakcijā ieradās satraukts — mājai atjauno pamata apmetumu, taču to dara ļoti nekvalitatīvi.
Aizkrauklietis Viesturs Stučka no Lāčplēša ielas 17. nama redakcijā ieradās satraukts — mājai atjauno pamata apmetumu, taču to dara ļoti nekvalitatīvi. Tādējādi izšķērdē iedzīvotāju maksāto apsaimniekošanas naudu, un remonts ir bezjēdzīgs.
Apmetums uz zaļām sūnām
— Neesmu celtnieks, bet redzu un saprotu, ka pamata apmetumu atjauno nekvalitatīvi. To klāj uz sūnām, — stāsta Viesturs Stučka. — Siena no mitruma kļuvusi zaļa, bet strādnieks to nenotīra. Klāj tik virsū jaunu apmetumu! Varu galvot, ka tas ātri nokritīs, jo uz sūnām neturēsies.
Viesturs Stučka par to brīdinājis strādnieku, pieprasot sienu notīrīt un darbu veikt kvalitatīvi, taču strādnieks darbu turpinot tāpat.
Zaļš, bet vai sūnas?
Pārbaudīt Viestura Stučkas, kurš gan bija mazliet iereibis, stāstīto “Staburags” devās uz Lāčplēša ielu 17. Tiešām, SIA “Lauma — A” strādnieks Ivans Grikovs šim namam atjaunoja pamata apmetumu. Vairākās vietās siena patiesi bija zaļa.
— Tās ir sūnas, — apgalvo Viesturs Stučka. — Jānotīra, bet strādnieks to nedara!
Ivans Grikovs to noliedz, sakot, ka sienu pirms jauna apmetuma uzklāšanas notīra.
— Sūnas ir nost, bet siena no tām kļuvusi zaļgana, — skaidro Ivans Grikovs. — Tas netraucē klāt apmetumu.
Piesola policijas pagrabu
Strādnieka un iedzīvotāja diskusijā iesaistās arī “Laumas — A” darbu vadītājs Viktors Garnelis. Diemžēl ne visai ētiskā veidā, un saruna pāraug savstarpējos apvainojumos. Tos gan izprovocē pats Viesturs Stučka, nokasīdams no sienas tikko uzklāto apmetumu un meklējot sūnas. Tas darbu vadītāju sanikno, un viņš piesola Viesturam Stučkam policijas pagrabu.
— Vai tad jūs neredzat, kāds viņš ir? — Viktors Garnelis vēršas pie “Staburaga”, vēlēdamies norādīt, ka sūdzībnieks ir iereibis. — Viņš tikai traucē strādāt.
Negribēdams palikt atbildi parādā, Viesturs Stučka atcērt, ka sūdzēs darbu veicējus tiesā, lai nekvalitatīvo izlabo.
Asā vārdu pārmaiņa beidzas ar to, ka Viktors Garnelis iekāpj automašīnā un aizbrauc, lai gan varēja uz vietas izskaidrot, kādēļ apmetumu klāj tieši tā un ne citādi.
Neapmierina darbs vienai dienai
Tikmēr pagalmā pulcējas arī citi mājas iedzīvotāji, kuri piekrīt vērtējumam — nekvalitatīvs darbs.
— Visur, kur “Lauma” ko iesāk, darbs paliek nepadarīts, — neapmierinātību pauž Otīlija Liepiņa, kura bija šīs mājas vecākā, nu no amata atteikusies. — Mūrēja ieejas stabiņus — pietrūka dažu ķieģeļu un darbu pameta, bet tur, kur pabeidza, to izdarīja ļoti slikti, kā lopu kūtī.
Iedzīvotāji rāda pirms diviem gadiem mūrētos lieveņus — tie jau sen izdrupuši.
— Mūs neapmierina darbs vienai dienai. Mēs taču par to maksājam sūri grūti pelnītos latus, — tā Otīlija Liepiņa.
Padomu neprasa
Iedzīvotājus arī neapmierina, ka “Lauma — A” visu dara uz savu galvu, ar iedzīvotājiem nekonsultējoties.
— Tādēļ arī atteicos no mājas vecākās pienākumiem, jo mūs neviens neuzklausa, padomu neprasa, — stāsta Otīlija Liepiņa. — Mājai svarīgāki darbi veicami, bet labo apmetumu. Piemēram, pagrabos krājas ūdens. Lai novērš šo problēmu. Nav jau arī jēgas apmetumu labot, mitrumā tas ātri saplaisās.
Iedzīvotāji arī bilst, ka šādas problēmas turpināsies tikmēr, kamēr “Lauma — A” būs gan darbu pasūtītāja, gan veicēja un pieņēmēja.
— Skaidrs, ka, pats pasūtot un pieņemot, savas kļūdas nekad neatzīst, — spriež Otīlija Liepiņa un Viesturs Stučka.
Dara to, kas svarīgāks
Komentēt radušos situāciju lūdzām SIA “Lauma — A” direktori Ludmilu Beināri.
— Mājas novērtē sertificēti speciālisti, nosakot, kādi darbi veicami steigšus, bet kas vēl var pagaidīt. Mēs neko nedarām tikai tādēļ, ka nav ko darīt. Turklāt iedzīvotāji var izteikt savus mājas sakārtošanas priekšlikumus, nevienam tas nav liegts. Mēs tikai priecājamies, ja tā notiek, — skaidro viņa. — Diemžēl bieži paši iedzīvotāji ne tikai nepalīdz, bet pat bojā mūsu paveikto. Piemēram, šajā mājā lieveņus sabojāja iedzīvotāji, iekāpjot svaigajā betonā, nodrupinot tā malas. Par sūnām — tādas uz sienas tiešām bija, bet strādnieks notīrīja. Palika vien zaļi nospiedumi, kuri apmetuma kvalitāti neietekmē.
Izmaksas ir nelielas
Beināres kundze uzskata, ka domstarpības starp dažiem Lāčplēša ielas 17. nama iedzīvotājiem un apmetuma klājējiem varēja atrisināt mierīgā ceļā, iedzīvotājiem visu izskaidrojot.
— Darbu vadītājs to varēja izdarīt, diemžēl iznāca pretējais. Mēs katrā sapulcē pārrunājam darba kultūras jautājumus, acīmredzot šajā situācijā runātais nav ievērots, un sākotnēji neliels neskaidrs jautājums pārauga konfliktā, — skaidro Ludmila Beināre, piebilstot, ka strādnieki savu darbu dara kārtīgi, kaut saņem par to nelielas algas.
— Par konkrētā darba izpildi strādnieks saņem 80 santīmu stundā, uzņēmumā vidējā darba alga ir 129 lati mēnesī, — stāsta Ludmila Beināre. — Veikums Lāčplēša ielā 17 nemaksā daudz — par darbu un materiāliem kopā apmēram 15 latu.
Trūkst savstarpējas sapratnes
To, vai apmetums Lāčplēša ielā 17 uzklāts pareizi, “Staburags” apņemas pārbaudīt pēc gada. Tad būs redzams, vai jaunais apmetums neplaisā, atkal ir sūnas vai citas problēmas.
Šajā gadījumā svarīgāks ir darba kultūras un savstarpējās sapratnes jautājums, to trūkuma dēļ radies šis konflikts. Ja darbu vadītājs mierīgi uzklausītu iedzīvotāju, viņam nebūtu iemesla sūdzēties redakcijai. Savukārt arī mājas iemītniekam jāatceras, ka ikviens dara savu darbu un ka meistaram noteikti nav viegli strādāt, ja viņu kāds neprofesionālis (pie tam “kunga dūšā”) nemitīgi pamāca.
