Laikā, kad piena ir vairāk un piena pārstrādātāji samazina tā iepirkuma cenu, valdība izdevusi rīkojumu par valsts atbalstu piensaimniecības nozares stabilizēšanai, piešķirot šim mērķim 2,5 miljonus latu.
Laikā, kad piena ir vairāk un piena pārstrādātāji samazina tā iepirkuma cenu, valdība izdevusi rīkojumu par valsts atbalstu piensaimniecības nozares stabilizēšanai, piešķirot šim mērķim 2,5 miljonus latu.
Šis valsts atbalsts piešķirts papildus jau esošajam, un naudu sadalīs citādi, nekā līdz šim piena rūpniecības nozarei paredzēto atbalstu. Par katru Piena reģistrā fiksēto piena tonnu govju ganāmpulka īpašniekam piemaksās piecus latus. Tas būs par laiku no 1. maija līdz 1. oktobrim.
Visa pamatā Piena reģistrs
Piena ražotāju asociācijas padomes locekle Aizkraukles pagasta zemniece Ligita Silaraupa stāsta: “Papildus atbalstu piena ražotāji saņem divās daļās — pirmo pēc 1. jūlija, otro — pēc 1. novembra. Reģionālie lauku atbalsta dienesti no Valsts ciltslietu datu apstrādes centra saņems datus par Piena reģistrā fiksēto piena daudzumu un piegādātājiem. Tas būs pamats atbalsta naudas aprēķināšanai. Piensaimniekiem būs jāierodas lauku atbalsta dienestā un jāizpilda jau sagatavota pieteikuma veidlapa, bet naudu ieskaitīs viņu bankas kontā.”
Lietuviešiem četras reizes vairāk
Vai piecu latu piemaksa atrisinās problēmas piensaimniecības nozarē kopumā? Piena pārstrādātāji vasaras periodā jau tā samazina iepirkuma cenu, vai sakarā ar atbalstu viņi cenu nesamazinās vēl vairāk? Ligita Silaraupa skaidro, ka piena pārstrādātāji vienojušies mazāk par deviņiem santīmiem par litru nemaksāt. Vai viņi šo solījumu pildīs, to vasarā redzēsim.
Tomēr gan piena ražotājiem, gan pārstrādātājiem grūti konkurēt ar Lietuvas piensaimniekiem, kuriem valsts piešķīrusi 9,2 miljonus latu lielu atbalstu.
Pārstrādātājiem desmitnieks par tonnu
Piena pārstrādātāji papildus saņems 10 latu par katru augstākās un pirmās šķiras piena tonnu, ko pārstrādā piena produktos. To saņems visi pārstrādātāji atkarībā no iepirktā piena daudzuma. Pret šādu kārtību iebilst lielie piena produktu ražotāji, jo tā viņiem gar degunu aiziet gards kumosiņš — ievērojams valsts atbalsts.
“Mazie” maina kārtību
Aizkraukles rajonā viena no lielākajām piena ražotājām un lielākā piena pārstrādātāja ir daudznozaru kompānija “Daugava”. Uzņēmuma komercdirektors Andris Rāviņš saka: “Sākumā bija domāts atbalstīt uzņēmumus, kuri ražo produkciju eksportam, ņemot vērā uzkrātā siera daudzumu. Sadalot naudu pēc šāda principa, Latvijā to saņemtu kādi četri uzņēmumi. Mazie piena pārstrādes uzņēmumi iebilda pret šādu kārtību. Notika sanāksme, kurā vienojāmies par kārtību, kāda ir spēkā tagad.”
Lielie piena pārstrādātāji iebilst, ka, saņemot lielāku atbalstu, viņiem vasaras sezonā lieko produkciju būs vieglāk eksportēt, atbrīvojot tirgu vietējiem ražotājiem. Taču mazie pārstrādātāji ir pārliecināti, ka tādējādi atbrīvosies vieta lētajiem Lietuvas produktiem, kuri ir vietējo sīvākie konkurenti.
Cenu nesamazinās
Ligita Silaraupa ir pārliecināta, ka šāds valsts atbalsts piena pārstrādātājiem ļaus samazināt produktu cenas. Taču paši pārstrādātāji tik optimistiski vis nav. “Šī piemaksa ļaus segt zaudējumus, kurus rada neizdevīgo produktu ražošana. Mēs tos pārdodam par cenu, kura zemāka par pašizmaksu. Nauda būs uzņēmuma vispārējai attīstībai, piena kvalitātes kontroles sistēmas uzlabošanai, taču ne produktu cenu samazināšanai,” saka Andris Rāviņš.
Kompānija “Daugava” gan ir uzņēmums, kurš valsts atbalstu piensaimniecībā saņem trīskārši — par katru pārraudzībā esošu govi no nacionālās subsīdiju programmas, kā arī šo papildus atbalstu gan kā ražotāji, gan kā pārstrādātāji. Aizkraukles rajonā arī nav lētās lietuviešu produkcijas, ar ko konkurēt. Taču, tā kā Sērenē ražoto pārdod visā Latvijā, arī viņiem jāiztur diezgan liela konkurence.
