Aizkraukles rajonā narkologa uzskaitē patlaban ir 348 personas, kuras ir atkarīgas no alkohola, un septiņi narkomāni.
Aizkraukles rajonā narkologa uzskaitē patlaban ir 348 personas, kuras ir atkarīgas no alkohola, un septiņi narkomāni. Šo pacientu skaits katru gadu pieaug.
Stāsta Aizkraukles rajona narkoloģe Marija Avotiņa:
— Diagnozi par apreibinošo vielu atkarību apstiprina Narkoloģijas centrā Rīgā. Ir vēl viena atkarība — no spēļu automātiem, bet Aizkraukles rajonā neviens pacients ar šo atkarību nav reģistrēts.
— Vai pie jums var nākt arī tad, ja cilvēks pats apzinās, ka viņam jāārstējas?
— Slimnieki paši pie manis pēc palīdzības vēršas ļoti retos gadījumos, viņus atved sievas, mātes vai māsas. Parasti tas notiek tad, kad alkohola lietotājiem ir nepatikšanas darbā. Ja viņam jāizvēlas — zaudēt darbu vai sākt ārstēties, vairums nolemj ārstēties.
— Kādi ir jūsu pūliņu rezultāti?
— Es nevaru pateikt, cik pacientu kļuvuši par atturībniekiem, jo viņiem pietrūkst paša galvenā — vēlēšanās un gribasspēka. Varu pastāstīt dažus piemērus.
1946. gadā dzimis vīrietis alkoholu lieto no 1983. līdz 1988. gadam, ārstēšanās rezultātā līdz 1994. gadam nedzer, tad atsāk. 1997. gadā viņu atveda sieva, tad neliels pārtraukums, līdz 2000. gadā liels “plosts”, atkal pārtraukums, un šogad viss sākas no gala.
Cits vīrietis dzēra 1986. un 1987. gadā, līdz 1997. gadam viss kārtībā, tad atkal dzeršana atsākusies pat tādā līmenī, ka līdz 1999. gadam viņu vairākkārt aizturējusi policija, 2000. gadā viņam sākās epilepsija, lēkmes turpinās arī 2001. gadā, šogad viņu pie manis atveda māsa. Nu atkal sākam ārstēties.
— Cik izmaksā viena pacienta ārstēšana?
— Ap 500 latu. Pašam pacientam līdz šim bija jāsamaksā tikai 72 lati, bet pārējais slimokasei. Kopš maija paša slimnieka maksa ir jau 102 lati. Slimam cilvēkam, kurš nespēj savu daļu samaksāt, var palīdzēt sociālais dienests. Piemēram, no Aizkraukles novada domes sociālās aprūpes dienesta vairākus alkoholiķus bezdarbniekus atsūtīja pie manis, un viņi ārstējās pēc Minesotas programmas. 72 latus par viņu ārstēšanu samaksāja no sociālā budžeta.
— Kā izmainās cilvēks, pārtraucot lietot alkoholu?
— Izmainās viņa psihe, un vairākumam raksturs kļūst neciešams. Ģimenei ar šiem cilvēkiem neklājas viegli, tomēr ne tik briesmīgi, kā tad, kad alkoholiķis dzer katru dienu.
Graujoši ir viņu rīkotie skandāli un alkohola radītās halucinācijas. Baltās pelītes un citi dzīvnieki nu vairs nerādās, bet viņi redz līķus, gabalos sacirstus cilvēkus, savās mājās rēgojas svešinieki, plūst asinis, un notiek citas šausmas.
— Vai jūs uzskaitāt pacientus, kuri pēc ārstēšanās kursa uz visiem laikiem atteikušies no dzeršanas?
— Tādas uzskaites man nav, jo, kā jau teicu, pilnībā no alkoholisma izārstēties var tikai tad, ja cilvēks pats to vēlas. Vēl neviens nav atnācis un pateicis — paldies, dakter, esmu no alkohola atkarības brīvs, jo nedzeru! Diemžēl paiet laiks, un cilvēks ar vājāku raksturu parasti sabiedrības ietekmē dzeršanu atsāk.
— Vai narkomānus ārstē anonīmi?
— Jā. Aizkraukles rajonā tie ir jauni cilvēki no Bebriem, Neretas un Aizkraukles. Šogad no jauna uzskaitē ir trīs no narkotikām atkarīgi jaunieši — divas meitenes, viņām vēl nav 18 gadu, un viens jaunietis, kuram 18 gadu jau ir.
