Sestdien izstāde “Čigāna sirds” un čigānu ansambļa “Ame Roma” koncerts “Kalna Ziedos” noslēdza Aizkraukles rajona vēstures un mākslas muzeja projektu par čigānu integrāciju Aizkraukles novadā.
Sestdien izstāde “Čigāna sirds” un čigānu ansambļa “Ame Roma” koncerts “Kalna Ziedos” noslēdza Aizkraukles rajona vēstures un mākslas muzeja projektu par čigānu integrāciju Aizkraukles novadā.
Aizkraukles rajona vēstures un mākslas muzeja projekts “Čigānu integrācija Aizkraukles novadā” guva sabiedrības integrācijas fonda atzinību un finansiālu atbalstu. Muzeja darbinieki devās ekspedīcijā Aizkraukles rajonā pa vietām, kur mīt čigāni.
Iecienīta Pļaviņu apkaime
Muzeja direktore Regīna Paukšte stāsta: “Latvijā čigāni uz dzīvi apmetās aptuveni pirms 700 gadiem. Aizkraukles novadā izsenis viņi dzīvojuši Pļaviņu apkaimē. Raibajai sabiedrības mozaīkai čigāni vienmēr piedevuši daļu eksotikas. Izzināt par viņiem muzeja darbiniekiem palīdzēja daudzu pašvaldību pārstāvji. Īpaši — Daina Jansone no Bebriem, Valentīna Babre un Vija Liepiņa no Pļaviņām, Dace Kuršinska un Aivars Bite no Jaunjelgavas. Pēc izstādes slēgšanas Aizkrauklē daļu eksponātu varēs apskatīt arī šajās vietās.”
Aizkraukles rajonā dzīvo ap simt čigānu, daudziem bērni aug jauktās ģimenēs. Visvairāk šīs tautas pārstāvju ir Pļaviņās, Jaunjelgavā un Bebros. Pa kādai ģimenei mīt arī Mazzalvē, Vietalvā, Vallē, Koknesē, Skrīveros, Zalvē, Aizkraukles pagastā. Bērni un jaunieši mācās Pļaviņu un Aizkraukles novada ģimnāzijā, Jaunjelgavas vidusskolā, Bebru pamatskolā, Aizkraukles arodvidusskolā.
Par čigānu dzīvi liecina izstādē apskatāmās fotogrāfijas, sadzīves priekšmeti, apģērbs, grāmatas. Ļoti interesanta ir čigānu ābece. Šo cilvēku dzīves ainas attēlotas nu jau mirušā mākslinieka Kārļa Rudēviča gleznās.
Dzied par mīlestību
Izstādes atklāšanā bija ieradies Kārļa Rudēviča dēls Sando Vigo, kurš ir arī čigānu ansambļa “Ame Roma” vadītājs. Klausītāji varēja novērtēt šīs grupas, kuras latviskais tulkojums ir “Mēs, čigāni”, sniegumu. Jautājām ansambļa vadītājam, par ko šodien dziedāsiet? “Protams, par mīlestību, par ko gan vēl čigāns var dziedāt”, atbildēja muzikanti. Smeldzīgajās melodijās izskanēja čigānu ugunīgā kaisle un sirdsdegsme.
Ansamblis “Ame Roma” savlaik bijis viens no populārākajiem Padomju Savienībā, agrāk darbojies Latvijas filharmonijas paspārnē. Patlaban dziedātāji gatavo jaunu programmu, ar kuru drīzumā dosies koncerttūrē pa Latviju.
Dzīvo pēc saviem baušļiem
Lai kurā valstī čigāni dzīvotu, viņi veiksmīgi spējuši iekļauties sabiedrībā. Latvijas čigāni parasti runā trijās valodās — latviešu, krievu un dzimtajā. Lai čigānu bērniem būtu iespēja mācīties dzimtajā valodā, Latvijā atvērtas vairākas nacionālās sākumskolas, izdotas mācību grāmatas.
Iedzīvojoties svešajā sabiedrībā, čigāni vienmēr spējuši saglabāt nacionālo identitāti, valodu, kultūru un tradīcijas. Sando Vigo Rudēvičs piebilst, ka tās gan nav tradīcijas, bet čigānu baušļi, pēc kuriem viņi dzīvo. Daudziem tie nav saprotami un pieņemami. Valda uzskats, ka visi čigāni ir zagļi un krāpnieki, taču tā nav. Diemžēl paies vēl ilgs laiks, līdz izdosies mainīt iesīkstējušo stereotipu par čigānu tautu.
Latvijā jau aptuveni desmit gadu darbojas čigānu biedrība, kuru vada Saeimas deputāts Normunds Rudēvičs, Sando brālis. Viņš aktīvi iesaistījies arī pasaules čigānu apvienības darbā. Sando un Normunda tēvs Kārlis Rudēvičs čigānu biedrībā bija kā padomdevējs. Lasītājiem par čigānu dzīvi vēstījis dzejā, bet to, ko nevarējis izteikt vārdos, atainojis gleznās.
