“Nenāciet pie mums atkal! Mums jums nekā nav!” kāda mazpilsētas iedzīvotāja saņēmusi Valsts nodarbinātības dienesta darbinieces kārtējo atteikumu.
“Nenāciet pie mums atkal! Mums jums nekā nav!” kāda mazpilsētas iedzīvotāja saņēmusi Valsts nodarbinātības dienesta darbinieces kārtējo atteikumu. “Nu nereģistrēšu jūs pēc 9 mēnešiem vēlreiz — bezdarbs nedrīkst pārsniegt 8 procentus!”.
Kāpēc bezdarba statistikai mānīt cilvēkus un valdību? Eiropas Savienības dēļ? No tā jau vairāk darbavietu neradīsies.
Pēc Latvijas likuma par bezdarbnieku atzīstams “darba spējīgs nestrādājošs pilsonis vai ārvalstnieks (bezvalstnieks), kurš saņēmis pastāvīgas uzturēšanās atļauju vai kuram pasē ir Iedzīvotāju reģistra atzīme ar personas kodu, ir darbspējas vecumā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pieraksta vietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā”.
Starpību starp nestrādājošo un bezdarbnieku skaitu veido reģistrētie nestrādājošie, kuri nav ieguvuši bezdarbnieka statusu vai kuri gaida lēmumu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu. Tas, kurš darbu nevar atrast ilgāk nekā 12 mēnešu, ir ilgstošais bezdarbnieks.
Pēc “Eurostat” datiem, gandrīz puse ES kandidātvalstu bezdarbnieku zaudējuši darbu pirms vairāk nekā 12 mēnešiem un joprojām to meklē. No 6 miljoniem darba meklētāju 2,9 miljoni to gada laikā nav atraduši. Ilgstošais bezdarbs, pirmkārt, ir personīgā problēma, jo cilvēku ietekmē ilgstoši nesekmīgi darba meklējumi un dzīvošana bez iztikas līdzekļiem. Ja ilgstoši nestrādā liela darbspējīgo daļa, tā kļūst par sociālu problēmu.
Piemēram, mazāk darba lauksaimniecībā rada ilglaicīgu bezdarbu visā reģionā. Čehijā, Igaunijā un Polijā ilgstošie bezdarbnieki visvairāk ir bijušie lauksaimnieki, Lietuvā viņu vidū to ir vismazāk. Pavisam bijušie lauksaimnieki bezdarbnieku vidū ir tikai 4,2%, 29% ir atlaistie rūpnīcu strādnieki, 27% apkalpojošajā sfērā strādājušie. 40% darbu meklējuši pirmoreiz vai arī strādājuši gadījuma darbus, bet tā arī nav tikuši pie apmaksāta pastāvīga darba.
Latvijā kopējais bezdarba līmenis 2000. gadā bijis 14% (Igaunijā — 13%, Lietuvā —16%), turklāt mūsu valstij raksturīgs lielāks ilgstošais bezdarbs, kad vairāk nekā trešdaļai bezdarbnieku pat pēc diviem gadiem nav izdevies atrast darbu.
Latvijā un Igaunijā fiksēts vislielākais nereģistrētais bezdarbs un procentuāli vismazākā daļa ilgstošo bezdarbnieku, kas saņem valsts pabalstus.
