Viss mainās. Gan dabā, gan cilvēku dzīvē. Putni izperējuši mazuļus, kuri drīz izmēģinās savu spārnu spēku, daudzi cilvēkbērni nodejojuši pamatskolas izlaiduma valsi.
Viss mainās. Gan dabā, gan cilvēku dzīvē. Putni izperējuši mazuļus, kuri drīz izmēģinās savu spārnu spēku, daudzi cilvēkbērni nodejojuši pamatskolas izlaiduma valsi. Nu jādomā, uz kuru pusi spertais solis būs pareizais, īstais. Gan pašam, gan tiem, kas skatās un gaida, kas no mazā putnēna izaudzis.
Latvija un Eiropas Savienība — tie jau kļuvuši visai saistīti jēdzieni. Šobrīd mums mazāk jādomā par to, vai mēs tur būsim, bet vairāk — kā tad dzīvosim. Daudzi uztraukušies par darbaspēka importu, tomēr tautu mierina, sakot, ka Latvijā mazkvalificēta darbaspēka pietiek, tāpēc nav pamata bažām, ka šurp trauksies cilvēki, cerot gūt peļņu. Sak’, nav jau pašiem, ko tad varam piedāvāt citiem — ne darba, ne naudas. Darbaspēka tirgū prognozē ziedu laikus izglītotajiem Latvijas prātiem — tulkiem, informatīvo tehnoloģiju un komunikāciju pārstāvjiem, bet viņiem taču arī šobrīd neklājas slikti.
Latvija sarunās ar ES panākusi izšķirošu vienošanos nodokļu, reģionālās politikas, tieslietu un iekšlietu sfērā, gūstot gan ievērojamus pārejas periodus nodokļu sadaļā, gan aptuvenu skaidrību par finansiālo atbalstu, kāds Latvijai pienāksies no ES fondiem. Skaidrs, ka neviens mūs tur nesagaidīs atplestām rokām un kūkas uz paplātes nepasniegs. Sava vieta vienotajā ekonomikā būs jānodrošina valstij pašai, jo Eiropas Savienība nebūt nav labdarības iestāde atpalikušajām valstīm, bet arī ne bieds mūsu attīstībai. Jaunajā pasaulē vecajās čībās iesoļot nevaram, tāpēc jāsakārto visas jomas, kaut dažās līdz kārtībai vēl tālu.
Kamēr oficiālās personas skaita noslēgtās sadaļas un slavē veikumu iestāšanās sarunās, ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens vizītes laikā Latvijā uzsvēra, ka būtiska ir administratīvās un tiesu sistēmas sakārtošana. Taču šajā jomā Latvijā, šķiet, vēl ilgi nekas nemainīsies. Piemēru tam ir daudz.
Gandrīz ar maksātnespējas pasludināšanu tiesu “spēlītes” beidzās vienam no lielākajiem kokapstrādes uzņēmumiem “Latvijas finieris”.
Likumdošanas nepilnību dēļ “Latvijas finieris” kļuvis par civilprocesa normu ķīlnieku, bet, no malas raugoties, šķiet, ka Latvijā likumdevēju galvenais mērķis ir nodrošināt juristiem iztiku.
Par to, ka Latvijā daudzās jomās strādā pie varas nejauši tikuši “plānā galdiņa urbēji”, nevis īsti savas jomas zinātāji, nācies pārliecināties vai katram. Ik pa brīdim uzzinām, ka atkal kādam amats “sakāpis galvā”, kurā līdz ar to palicis maz vietas veselajam saprātam. Uzmanīgi un saudzīgi, ar bailēm runā par policijas patvaļu. Visiem skaidrs, ka policisti ir cilvēki, kuriem, pat piedurot pirkstu, atriebību izjutīsi teju vai visu mūžu.
LNT raidījumā “Nedēļa” svētdienas vakarā demonstrēja sižetu, kurā stāstīja par absurda šova “Paldies” slēgšanu. Raidījuma veidotāji nejauši kļuvuši par lieciniekiem policijas patvaļai, kad noziedznieka aizturēšanā aizmirstas instrukcijas, bet dota vaļa fiziskam spēkam. Tā notiek bieži, bet vainīgajiem vienmēr atrodas kāds aizstāvis, kurš sēž augstākā krēslā. “Vaininieki reti saņem sodu,” secinājuši raidījuma veidotāji, bet paši par to dārgi samaksājuši, lūdzot Rekšņas kunga komentārus. Trīs dienas pirms kārtējā raidījuma tas slēgts, kaut arī bija “TV 5” reitingu augšgalā.
Ļauj, lai pazemo, izlamā tādiem vārdiem, kuru nozīmi pat vārdnīcā neatradīsi, bet kurus nācies dzirdēt no tiem, kuriem likums un citu drošība jāsargā. Gudrākais laikam ir tas, kurš nemeklē taisnību tur, kur to, visticamāk, neatrast, jo tā dzīvot vieglāk un arī izdevīgāk.
Saskarsme jāmācās arī tiem, kuriem par savu amatu galva vairs nav jālauza. Ventspilī notikusi šķelšanās dižvīru starpā. No amatiem Ventspils ostas tranzīta uzņēmumos, iespējams, nesaskaņu dēļ ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un viņa realizēto biznesa politiku aizgājuši vai vēlas aiziet divi ietekmīgi uzņēmēji — “Ventspils naftas” valdes loceklis un viceprezidents Olafs Berķis un “Ventspils naftas” prezidents Igors Skoks. Noprotams, ka šie uzņēmēji nav vienīgie, kuri varētu atstāt amatu. Uzņēmēji nav apmierināti ar Lemberga vadības stilu un biznesa iecerēm. Šķelšanās sabiedrības interesi izraisījusi arī tādēļ, ka pārņem tāda kā atvieglojuma sajūta — redz’, varenajiem un izredzētajiem ventspilniekiem, kuriem tiek daudz vairāk nekā pārējiem, tomēr iet tāpat kā mums.
Intervijā “Jaunajai Avīzei” Ventspils mērs atzīst, ka starp biznesu un varu visu laiku jābūt dialogam, tāpēc viņam jārūpējas par uzņēmējiem. Jāgādā arī par biznesu. “Tāpat kā par mīļu sievieti. Ja jūs par viņu nerūpēsieties, izgaisīs, pazudīs. Cita runča apskāvienos,” lakoniski un saprotami saka Aivars Lembergs. Ventspils uzņēmēji parādījuši, ka ar tām rūpēm kaut kas īsti kārtībā nav, un viņu aiziešana var iezīmēt būtiskas pārmaiņas ne vien lielākās Ventspils tranzītfirmas, bet arī visas pilsētas attīstībā. O. Berķis līdz šim minēts kā ietekmīgākais Ventspils uzņēmējs un nereti dēvēts par pilsētas mēra uzticības personu. Laikam jau uzticība un draudzība zaudē savu spēku, ja runa ir par varu un naudu.
Cerams, ka gudrības un līdz ar to arī savstarpējas saskarsmes jomā būtiski palīdzēs jaunā Gaismas pils — Latvijas Nacionālā bibliotēka. Ceturtdien galīgajā lasījumā pieņemts divarpus gadus gatavotais LNB projekta īstenošanas likums. Deputāti garās debatēs neieslīga — ja jau vajag, tad vajag! Bibliotēkai jābūt uzceltai līdz 2008. gada 18. novembrim, bet pieņemtais likums uzskatāms tikai par pirmo garā maratona posmu.
Vēl jādomā, kur meklēt finanses, smags darbs gaidāms, izstrādājot pārējos normatīvos aktus, būvējot ēkas, veidojot informācijas sistēmu. Atpakaļceļa vairs nav — celsim savu Gaismas pili un cerēsim, ka tajā vēlēsies iegriezties arī tie, kuru darbā intelektam un gudrībai jābūt pārpārēm, bet kuras bieži pietrūkst.
Šonedēļ laiks sākt līgot, un ļoti gribētos cerēt ne vien uz saulainu nākamsvētdienu, bet arī gaišumu cilvēkos un pasaulē.
