Karstā laikā cilvēki izvēlas atpūtu pie ūdens. Vieni sauļojas, citi peldas, vēl kāds makšķerē.
Karstā laikā cilvēki izvēlas atpūtu pie ūdens. Vieni sauļojas, citi peldas, vēl kāds makšķerē. Daudzus aizrauj dažādi peldošie transporta līdzekļi — laivas, kuteri, jahtas, ūdensmotocikli un citi. To, kādas iespējas šādus braucamos izmantot Daugavā Aizkraukles rajonā, raudzīja noskaidrot “Staburags”.
Pārsvarā piedāvā laivas
Pēc Aizkraukles rajona tūrisma informācijas centra sniegtajām ziņām, izklaides iespējas uz ūdens piedāvā vismaz desmit zemnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu, kas nodarbojas ar viesu izmitināšanu un tūrisma pakalpojumiem.
To lielākā daļa piedāvā laivu nomu Daugavā augšpus Pļaviņu HES. Ir arī firmas, kuras laivas iznomā dažādos dīķos. Tikai divās vietās — Kokneses pagasta zemnieku saimniecībā “Kalnavoti” un Aizkrauklē pie “Kapteiņa krodziņa” — iespējams izīrēt kuteri izklaides braucieniem pa Daugavu.
Savukārt vienīgais šāda pakalpojuma sniedzējs Daugavā lejpus Pļaviņu HES ir Jaunjelgavas pilsētas pašvaldības uzņēmums “Nams”. Tas apsaimnieko motorizētu liellaivu “Straume”, kura ikdienā pārvadā pasažierus no Jaunjelgavas uz Skrīveriem, bet citā laikā nelielu cilvēku grupu var vizināt pa Daugavu jebkurā virzienā.
Ir arī divi plosti. Viens jau pieminētajos “Kalnavotos”, otrs — pie Kokneses pilsdrupām un pieder zemnieku saimniecībai “Vējkalni”.
Jahtu, kas tik populāras Rīgā un Jūrmalā, Aizkrauklē nav.
Lētāk paša spēkiem
Zemnieku saimniecība “Vējkalni” laivu nomas un motorizētā plosta pakalpojumus sniedz pie Kokneses pilsdrupām no pašvaldības īrētā vietā. Laivu uzraugs Staņislavs Korsaks stāsta, ka cilvēki labprāt izvēlas braucienus.
— Visvairāk braucēju ir nedēļas nogalē, tad pēc laivām jāstāv pat rindā, — stāsta Staņislavs Korsaks. — Mēs iznomājam trīs airu laivas. Laivas ir pats lētākais piedāvājums — Ls 1,50 par stundu. Ja laivu vēlas ģimene ar bērniem, noma ir lētāka — tikai lats par stundu. Interesējas arī ārzemnieki, kuriem šādi braucieni šķiet ekskluzīvi un neparasti.
Laivas īrētājam gan pašam tā jāairē, bet tas nebūt nav viegli.
Uz plosta cep šašlikus
Lielākai kompānijai, kurai laivā vietas nepietiek vai ir slinkums airēt, “Vējkalni” piedāvā braucienus ar motorizēto plostu. Uz tā vietas pietiek divdesmit cilvēkiem, un maksa ir 10 latu par stundu ilgu braucienu.
— Plostu vadu es pats, jo tam nepieciešamas iemaņas, — stāsta Staņislavs Korsaks. — Cilvēkam, kurš agrāk nav braucis, nevar uzticēt vadīt šādu transportlīdzekli. Toties pasažieri var bez bēdām baudīt atpūtu, priecāties par dabu.
Ja grib, uz motoplosta var uzklāt galdu, novietot grilu, cept desiņas, šašliku. Braucēji to jau vairākkārt izmantojuši, padarot ceļojumu interesantāku. Plostam gan nav jumta, tādēļ lietus laikā var izmirkt.
Pilsdrupas no upes vidus
— Jumta karkass ir izgatavots, grasāmies to samontēt un novietot uz plosta. Vēl uzstiepsim brezentu, un peldlīdzeklis būs pasargāts gan no lietus, gan saules, — stāsta laivu uzraugs. — Ja plostu vai laivas īrē ilgāku laiku, piemērojam atlaides. Tad braucēji ņem līdzi arī pārtiku, un mēs stundām ilgi vizināmies pa Daugavu. Šādus braucienus ļoti iecienījuši kāzinieki — viņi parasti vēlas no upes puses apskatīt senās pilsdrupas. Kokneses pilsdrupu apskate no upes puses ir viens no galvenajiem maršrutiem, kuru piedāvā “Vējkalni”. Taču, ja braucēji vēlas, var doties jebkurā virzienā, kaut vai līdz Pļaviņu hidroelektrostacijai. Var braukt arī no piestātnes pretējā virzienā — pa Pērsi uz augšu līdz pat tiltam. Ja nav atpūtnieku, “Vējkalnu” laivas par nelielu samaksu var īrēt arī makšķernieki.
Reibumā uz ūdens netikt
Peldošos transportlīdzekļus nedod bērniem, kā arī stipri iereibušām personām. Ja cilvēks ar alkoholiskajiem dzērieniem “pāršāvis pār strīpu”, gan viņa paša, gan apkārtējo drošības labad uz laivām labāk noraudzīties no krasta.
— Cilvēki ir saprotoši un paši apzinās, ka dzērušam uz ūdens nav ko darīt, — stāsta Korsaka kungs. — Reiz kāds vīrs, kurš tik tikko kājās varēja nostāvēt, uz laivu rāvās vai traks — gribot ģimeni pavizināt. Knapi spēju viņu atturēt, bet vīrs pēc tam uz mani bija dusmīgs, ka es viņa ģimenei svētkus esot izjaucis. Tā, lūk! Bet kas notiktu, ja laiva apgāztos un visi noslīktu? Par to iedzērušais nedomāja.
Pateicībā sola pa aci
Gadījumu, kad apgāžas laiva un braucēji slīkst, “Vējkalos” nav bijis, taču reiz slīkstošā glābšanā laivu uzraugs piedalījies.
— Tas nebija mūsu klients, bet kāds atpūtnieks, kurš netālu no piestātnes no krasta noripoja ūdenī un pats ārā izkļūt nespēja, — stāsta Staņislavs Korsaks. — Protams, vainojams bija alkohols. Viņš pat nesaprata, ka slīkst. Nācās nelaimīgo vilkt ārā no ūdens, bet viņš, nepateicīgais, kaut ko neapmierināts murmulēja un vēl solīja pa aci.
Drošība — atpūtnieka ziņā
Zemnieku saimniecība “Vējkalni” saviem klientiem drošībai piedāvā glābšanas vestes, plostam papildus ir arī viens glābšanas riņķis. Diemžēl nekāda glābšanas dienesta vai speciālu uzraugu pie pilsdrupām nav. Atpūtniekus nepieskata pat no krasta, jo laivu uzraugs ir tikai viens. Viņam jāpaspēj gan izsniegt laivas un vadīt plostu, gan pārdot preces nelielajā saimniecības kioskā turpat pie pilsdrupām.
Vienīgais mierinājums — “Vējkalni” laivas un plostu pie Kokneses pilsdrupām izīrē kopš 2001. gada maija, un neviens pa šo laiku te nav noslīcis.
Ar katru peldētāju individuāls līgums
Individuālu līgumu ar katru peldētāju gatavojas slēgt zemnieku saimniecība “Kalnavoti”, kas otro sezonu izīrē laivas un kuteri. Līgumā būšot noteikts, ka peldētājs pats atbild par savu drošību.
— Kad sarodas daudz cilvēku, visus uzraudzīt nav iespējams, — stāsta “Kalnavotu” saimnieks Jānis Dzenis. — Tādēļ katram peldētājam prasīsim parakstīt dokumentu, kas apliecina, ka viņš pats atbild par sevi. Šādu līgumu izstrādājusi asociācija “Lauku ceļotājs”, drīz tādi būs arī “Kalnavotos”.
Braucējus uzmana vadītājs
Šie līgumi galvenokārt attiekšoties uz peldētājiem, bet braucējus, tāpat kā līdz šim, uzmanīšot kutera vai plosta vadītājs.
— Daugavā mums ir divas airu laivas un divi motorizētie transporta līdzekļi — plosts, tāds pats kā “Vējkalniem”, un kuteris “Sun Tracker”, — stāsta Jānis Dzenis. — Plostu parasti stūrē mans dēls Edgars, bet kuteri — es pats. Mēs uzmanām, lai pasažieri nepārveļas pār bortu, lai ar viņiem nekas nenotiek. Drošībai ir arī glābšanas vestes, ko piedāvājam gan kutera un plosta pasažieriem, gan laivu īrētājiem. Ja vēlas, vesti var dabūt arī peldētāji.
Kuteris traucas vēja spārniem
“Kalnavotos” izstrādāti savi maršruti braucieniem pa Daugavu. Galvenie ir Kokneses pilsdrupu apskate un appludinātās Staburaga klints vietas apmeklējums. Līdz pilsdrupām ar plostu var aizbraukt pusstundas laikā, ar kuteri — apmēram desmit minūtēs.
— Plosta ātrums ir neliels — tikai deviņi, desmit kilometru stundā, — stāsta Jānis Dzenis. — Tas ir pietiekami, lai mierīgi varētu apskatīt krāšņos krastus. Ja pa ūdeni gribas traukties ātrāk, jābrauc ar kuteri. “Sun Tracker” ātrums ir apmēram 50 kilometru stundā. Autobraucējiem tas varbūt šķiet maz, bet ūdenī tāds ātrums ir pietiekams. Ja braucamais būtu ātrāks, krasti gar acīm vien zibētu un neko nevarētu saskatīt.
Ātrāk brauksi, vairāk maksāsi
Ātruma cienītājiem gan jāatceras, ka izbrauciens ar kuteri maksā 35 latus par stundu. Uz tā vietas pietiek desmit pieaugušiem cilvēkiem. Protams, ja braucēji ir bērni, uz “Sun Tracker” var sakāpt vairāk. Savukārt lēnais plosts spēj uzņemt līdz pat divdesmit brauktgribētājiem, un maksa par šo izklaidi ir viens lats cilvēkam par stundu, bet ne mazāk kā 10 latu.
— Ja ar plostu vēlēsies braukt viens cilvēks, viņam vienalga būs jāmaksā desmit latu, — skaidro “Kalnavotu” saimnieks. — Tādēļ atpūtniekiem izdevīgāk noorganizēt braucēju grupu, ko viņi parasti arī dara.
Minūtē zaudē pustūkstoti
Pērn “Kalnavotos” bija arī ūdensmotocikli. Uz tiem cilvēki rāvās kā traki. Šķita, ka tā būs nodarbe, kura dos peļņu. Diemžēl sezonas laikā atpūtnieki vairākus motociklus sabojāja, cerētās peļņas vietā radot vienīgi zaudējumus.
— Ūdensmotocikls ir ātrs braucamais, un cilvēki, daudz nedomājot par sekām, mēģina no tā “izspiest” visu iespējamo, — stāsta Jānis Dzenis. — Taču braukšanas iemaņu nav, un nereti motocikls ietriecas krastā un tiek sabojāts. Pagājušajā vasarā “Kalnavotos” sabojāja piecus ūdensmotociklus, viens pat ietriecās piestātnē, minūtes laikā radot vairāk nekā 500 latu lielus zaudējumus. Šogad motociklu mums vairs nav.
Motocikls jāņem līdzi
Ja kāds tomēr vēlas “Kalnavotos” vizināties ar ūdensmotociklu, to var pirkt pats vai izīrēt individuāli no kādas citas firmas un atvest uz Koknesi.
— Ja atpūtnieks atved savu ūdens motociklu, viņš var te vizināties, bet tikai tad, ja nav citu atpūtnieku, kuriem motocikls var traucēt, — stāsta Dzeņa kungs. — Citādi nevar, jo braucēji ir pārāk neuzmanīgi. Viņi nedomā par braukšanu, bet par to, lai kādu pēc iespējas vairāk apšļāktu.
Tādēļ Jānis Dzenis iesaka labāk izvēlēties alternatīvus ūdens transporta līdzekļus, kaut vai ūdensvelosipēdus. Tādi “Kalnavotos” ir divi, un, kaut velosipēdu ātrums ir minimāls, tie nevienu netraucē un apkārtējiem nav bīstami.
Lielākais — Aizkraukles “Liepavots”
Aizkrauklē, aiz muzeja “Kalna Ziedos”, noenkurots Aizkraukles rajonā lielākais kuģis izklaides braucieniem “Liepavots”.
Individuālā uzņēmuma “Vektors” no Pļaviņu HES nopirktajā “Liepavotā” vietas pietiek pat trīsdesmit cilvēkiem. Kuģim ir gan slēgtas telpas, gan atklāts klājs.
Pie “Kapteiņa krodziņa” iznomā arī laivas un ūdensvelosipēdus, un šī ir vienīgā vieta Aizkraukles rajonā, kur dežurē un atpūtniekus uzmana pašvaldības algots glābšanas dienests.
“Straume” un “Krūmiņi” brīvajiem brīžiem
Lejpus Pļaviņu HES neliela — līdz pieciem cilvēkiem — grupiņa atpūtnieku pa Daugavu var vizināties ar Jaunjelgavas pašvaldībai piederošo liellaivu “Straume”. Tā gan nav piemērota ilgiem pārbraucieniem, tādēļ speciāli maršruti “Straumei” nav izstrādāti, un šo pakalpojumu īpaši nereklamē.
— Ja cilvēkiem interesē ceļojumi pa Daugavu, varam piedāvāt Ogres rajona Birzgales pagasta “Krūmiņu” kuģi, — stāsta Jaunjelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Krūmiņš. — Ar šīs zemnieku saimniecības īpašnieku Valdmieru Niedru esam pārrunājuši sadarbības iespējas tūrisma attīstībai pa Daugavu. “Krūmiņu” kuģim izstrādāti pat vairāki maršruti gan virzienā uz Pļaviņu, gan Ķeguma HES. Vajag tikai braucējus.
Kuģošanu pa šo Daugavas posmu gan apgrūtina piestātņu trūkums. Tikai trijās vietās — Jaunjelgavā, Skrīveros un Lielvārdē — ir pienācīgas kuģu piestātnes. Neliela osta izveidota arī Birzgales “Krūmiņos”, bet pārējās vietās piekļūšana krastam atkarīga no ūdens līmeņa un kuģa vadītāja meistarības.
Peldus no Jēkabpils
Peldošo transporta līdzekli var īrēt arī no Jēkabpils rajona. To piedāvā SIA “Sēlijas mežs”, kam pieder trīs dažāda lieluma plosti. Uz mazākā paredzēta vieta 15 cilvēkiem, uz lielākā — 45. Maksu par plostu izmantošanu aprēķina par dienām pēc principa — jo ilgāk, jo lētāk: viena diena maksā Ls 75, divas — Ls 100, trīs — Ls 125.
— Ar plostiem, no kuriem lielākais nosaukts “Jēkaba” vārdā, parasti braucam pa Daugavu uz leju līdz Zeļķu tiltam, — stāsta plostnieks un braucienu koordinators Marģers Laiviņš. — Taču, ja vajag, varam aizpeldēt pat līdz Koknesei. Uz plostiem var arī uzklāt galdu, tur ir grili, vieta muzikantiem.
Par to, ka jēkabpiliešu plosti ir iecienīti, liecina fakts, ka Jāņiem tie izīrēti jau aprīļa sākumā.
Kaut kartupeļu kastē
Aizkraukles rajonā gan lēnāku, gan ātrāku peldošo transportlīdzekļu izvēle ir. Bet cik tie ir droši?
“Latvijas jūrniecības noteikumi” paredz, ka peldošajiem transportlīdzekļiem ar dzinēju jābūt reģistrētiem Latvijas kuģu reģistrā, katru gadu tie jāpārbauda un jāmaksā valsts nodeva. Jāreģistrē arī laivas, kuras tāpat jāpārbauda. Noteikumi paredz, ka pasažieru pārvadāšanai transportlīdzeklis atbilstoši jāaprīko ar drošības līdzekļiem.
Kā atzina kāds laivu nomnieks, kurš nevēlējās publicēt savu vārdu, peldošo transportlīdzekļu pārbaude ir tikai formalitāte. Nevienam īpaši nerūp, vai laiva stabili turas virs ūdens vai varbūt tās dibens pārvērties sietā.
— Galvenais ir laikus samaksāt nodokli, tad kaut vai kartupeļu kastei piekabini numuru un brauc, — ironizē nomnieks.
Ja tā tiešām notiek, pirms doties izklaides braucienā pa ūdeni, pasažieriem ieteicams painteresēties, kādā kārtībā ir braucamais, vai ir vismaz glābšanas vestes un riņķi. Citādi dārgais atpūtas brauciens var pārvērsties ļaunā murgā.
