Cik tautību ir Pļaviņās, kas jādara, lai veicinātu sabiedrības integrāciju Latvijā — jau divus mēnešus to pētīja Pļaviņu ģimnāzijas un vidusskolas skolēni.
Cik tautību ir Pļaviņās, kas jādara, lai veicinātu sabiedrības integrāciju Latvijā — jau divus mēnešus to pētīja Pļaviņu ģimnāzijas un vidusskolas skolēni. Sestdien ģimnāzijā notika projekta prezentācija un konference “Sabiedrības integrācija Latvijā”, kurā apkopoja paveikto.
Pļaviņu ģimnāzijas skolēni Naturalizācijas pārvaldes organizētā konkursa “Ceļā uz pilsonisku sabiedrību” otrajā kārtā ieguva pirmo vietu un 500 latu pašu izstrādātā projekta realizēšanai. Jau kopš gadumijas skolēni aktīvi darbojās, pētot savas pilsētas un apkārtējo pagastu tautības, rīkojot informatīvās dienas iedzīvotājiem, apmeklējot mazākumtautību skolas un kopienas Latvijā. Kopumā projektā iesaistījās 124 skolēni.
Integrācija nav okupācija
Skolēni darbojās vairākās grupās: pētnieki, scenāristi, prezentētāji, ekonomisti, menedžeri, datorspeciālisti, sociologi, žurnālisti. Katrai grupai bija vadītājs, projektu koordinēja skolotāja Edīte Kupča.
Skolēni veikuši apjomīgus pētījumus par sabiedrības integrāciju. Jaunieši pārliecinājušies, cik neliela ir cilvēku izpratne šajā jautājumā.
Latvieši uzskata, ka uz viņiem tas neattiecas, jo tas mūs neskar. Veicot aptauju, kāds cilvēks uz jautājumu, kas ir integrācija, atbildējis: “Kaut kas līdzīgs okupācijai.” Skolēni skaidro: “Integrācija ir veselā veidošana no sastāvdaļām. Tā ir iespēju paplašināšanās un savstarpēja uzticēšanās.”
Klintaine — latviskākais pagasts
Pļaviņu ģimnāzijas skolēni izdevuši informatīvo biļetenu par Pļaviņām, kurā apkopotas vēsturiskas ziņas, Pļaviņu pilsētas, Aiviekstes un Klintaines pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs. Vislatviskākais no šīm apdzīvotajām vietām ir Klintaines pagasts — 82 procenti latviešu (Aiviekstē — 80, Pļaviņās — 67 procenti). Pļaviņās mīt arī krievi, baltkrievi, poļi, ukraiņi, čigāni, lietuvieši, vācieši un citu tautību cilvēki.
Skolēnus interesē arī Pļaviņu ievērojamo novadnieku dzīve. Savākti un apkopoti materiāli par Jāni Hermani, Emīliju Spēlmani, Ainu Avenu, Kārli Štrālu un citiem.
Palīdz kultūru daudzveidība
Sestdien Pļaviņu ģimnāzijā viesojās Naturalizācijas pārvaldes amatpersonas, mazākumtautību skolu direktori. Diskusiju “Sabiedrības integrācija Latvijā un problēmas programmas īstenošanā” vadīja Rīgas domes deputāts Dainis Īvāns. Viņš uzsvēra, ka pirmajos neatkarības gados domājuši: Latvijā neatkarības atjaunošanai ir nelabvēlīgs iedzīvotāju sastāvs, bet izrādījās, ka kultūru daudzveidība tieši palīdzēja.
Vienā teritorijā jāprot sadzīvot arī dažādām ticībām. Daudzviet pasaulē tas rada konfliktus. Dainis Īvāns stāsta, ka, apceļojot Augšdaugavu, uz jautājumu, kādas tautības cilvēki te dzīvo, saņēmis atbildi: “Katoļi.” Pļaviņās darbojas divi luterāņu dievnami, iecerēts uzcelt arī pareizticīgo un katoļu baznīcu, ir baptistu draudze. “Pļaviņās cilvēki ir draudzīgi, ticības dēļ konfliktu nav,” atzīst pareizticīgo draudzes pārzine Ļena Plaksina.
Pagātnē dzīvot nevar
Savas domas par sabiedrības vienošanu izteica dzejnieks Jurijs Sadlovskis, kurš dzejo ukraiņu valodā un tulko latviešu dzejnieku darbus: “Sabiedrības integrācija nav tikai naturalizācija. Cilvēks ir lojāls ne tāpēc, ka viņš ir naturalizējies, bet gan tāpēc, ka pieņemts sabiedrībā.”
Pļaviņu domes priekšsēdētājs Helmuts Banders uzskata — kādam jāveic izskaidrošanas darbs. Patīkami, ka to dara skolēni: “Jebkurš pasākums devis ne vien ierosmi, bet bijis noderīgs arī tādēļ, ka bērnu gaitām aktīvi sekojuši vecāki.”
Dainis Īvāns jautāja, vai tiesības vēlēt jāpiešķir arī nepilsoņiem. Helmuts Banders atzina, ka Pļaviņas nav pilsēta, kur tam būtu liela nozīme: “Tautībai nav lielas nozīmes. Tas, kurš dzīvo pašvaldības teritorijā, ir tiesīgs saņemt kompetentu atbildi visos jautājumos.” Aleksandrs Dementjevs, Naturalizācijas pārvaldes Pilsonības lietu daļas vadītājs, atjokoja: “Ja šādas tiesības piešķirtu nepilsoņiem Rīgā, vai Īvāns būtu deputāts?”.
“Nevaram visu laiku dzīvot pagātnē. Jāskatās pāri aizvainojuma robežām un jādara viss nepieciešamais, lai ikviens Latvijā nejustos izstumts no sabiedrības,” pārliecināta Naturalizācijas pārvaldes Informācijas centra vadītāja Ilona Stalidzāne.
Čigāni nav briesmīgi
Par paveikto gandarīti gan paši skolēni, gan viņu pedagogi. Divu mēnešu laikā projekts bijis galvenais sarunu temats. Skolotāja Edīte Kupča atzina, ka skolēni kļuvuši arī daudz patstāvīgāki, augusi viņu pašapziņa. Skolotāja Gunta Žilde kā nozīmīgu uzsvēra faktu, ka skolēni projekta laikā labāk iepazina viens otru, saliedējās: “Tā bija sava veida integrācija arī viņiem.”
Minidiskusijā, ko vadīja Pļaviņu ģimnāzijas skolēnu parlamenta prezidents Andris Seipulis, skolēni apkopoja un vērtēja paveikto. Jaunieši pārliecinājušies, ka pieaugušajiem trūkst informācijas. Daudzi piedzīvojuši laikus, kad vajadzēja domāt par katru pateikto vārdu, tāpēc neuzticīgi raudzījušies uz skolēnu interesi un veiktajām aptaujām.
“Darbs bijis smags, bet arī ļoti noderīgs un izglītojošs,” jaunieši vienprātīgi atzina. Izveidojušās draudzīgas attiecības ar jauniešiem krievu mācībvalodas skolā, gūtas dažādas iemaņas, kas palīdzēs studijās augstskolā. Jaunieši arī pārliecinājušies: čigāni nebūt nav briesmīgi — viņi skatās sarunbiedram acīs, un šo faktu daudzi uztver mītiski.
Vakarā pļaviņiešiem un viesiem bija reta izdevība noklausīties vēl nedzirdētu koncertu daudzu tautību sniegumā, popularizējot latviešu, krievu, poļu, lietuviešu, ukraiņu un baltkrievu kultūru.
Daudziem projekta dalībniekiem darbs jau padarīts, bet pieci Pļaviņu ģimnāzijas pārstāvji aprīlī to prezentēs Rīgā.
