Pagājušajā gadā turpinājusies pēdējos gados Latvijā novērotā tendence samazināties kopējam pensiju saņēmēju skaitam.
Pagājušajā gadā turpinājusies pēdējos gados Latvijā novērotā tendence samazināties kopējam pensiju saņēmēju skaitam.
Pensionāru skaita samazināšanos skaidro ar likumā par valsts pensijām noteikto pakāpenisko pensijas vecuma paaugstināšanu, kā arī 1999. gada novembrī pieņemtajiem grozījumiem šajā likumā — priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšanu un ierobežojumiem strādājošajiem pensionāriem saņemt pensiju pilnā apmērā.
Pensiju saņēmēju skaits 2001. gada beigās saruka līdz 630 400 cilvēkiem, tas ir par 10 600 cilvēkiem jeb 1,7% mazāk nekā tādā pašā laika posmā 2000. gadā. Pensionāru īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā samazinājās no 27,1% 2000. gada beigās līdz 26,8% 2001. gada beigās.
Kopumā izmaksāto valsts pensiju vidējais apmērs 2001. gada laikā, salīdzinot ar 2000. gadu, nedaudz pieauga, lai gan 1999. gada apmērus nesasniedza. 2001. gadā, salīdzinot ar 1999. gadu, pensijas vidējais apmērs apgādnieka zaudējuma gadījumā samazinājies par 2% jeb Ls 0,94, invaliditātes pensijas vidējais apmērs — par 3,2% jeb Ls 1,7, bet izdienas pensijas samazinājušās pat par 10,3% jeb Ls 7,06.
Pensiju vidējā apmēra samazināšanās skaidro ar priekšlaicīgās pensionēšanās gadījumu skaita pieaugumu, kā arī ar vidējā apdrošināšanas iemaksu apmēra pazemināšanos.
Pēc pensiju veidiem pensiju saņēmēju kopskaitā dominē vecuma pensionāri. 2001. gadā viņu īpatsvars sasniedza 80%. Vecuma pensiju saņēmēju kopskaitā pārsvarā ir pensionāri, kuru pensijas vidējais apmērs svārstās no Ls 50,01 līdz Ls 60. Šādu pensiju saņem 52,8% vecuma pensionāru. 17,1% vecuma pensionāru pensijas apmērs 2001. gadā nesasniedza pat Ls 50. Par Ls 100 lielāku pensiju saņēma 4% vecuma pensionāru.
