Vēlos informēt “Staburaga” lasītājus par man pievērsto uzmanību sakarā ar slaloma trasi.
Vēlos informēt “Staburaga” lasītājus par man pievērsto uzmanību sakarā ar slaloma trasi. A. Grīnvalde rakstā “Miera labad no nomas atsakās” norāda uz it kā briestošo konfliktu trases turpmākajā apsaimniekošanā.
Jā, man nebija domas trases zemi ņemt nomā, jo līdz šim dome tādu prasību neizvirzīja. Taču trase darbojas, kopā ar domubiedriem mēs to uzturam, un parādu mums nav.
Viss esot nolietojies. Nē, nolietojusies ir pacēlāja trose, jo kalpo jau 19 gadu, un maināmas dažas izdegušās apgaismes lampas. Trosi var vienkārši nopirkt veikalā. Mēs to arī darītu, ja vien būtu sniegs. Bet nu jau 7 gadus Aizkrauklē tas ir īslaicīgi.
Slalomtrasē darbojas pacēlājs, ir apgaismojums, kalna nogāze izveidota pēc iespējas garāka, taču pirms tam tā visa nebija. Mums ļoti daudz palīdzēja tā laika SCO, 25. PMK, VEF, HES, 22. CRBP un Institūta katlumāja Skrīveros, kā arī firma “Nelss”.
Nekas man nebūtu bijis pret Kaspara Celmiņa uzņēmību, ja vien viņš to nedarītu aiz muguras un būtu izstāstījis par savu nodomu. Varbūt viņam labāk izdotos piesaukt sniegu ziemā… Arī mani domubiedri tam piekristu, jo jaunībā mums tas izdevās.