Mazākā pilsētā vai pagastā jau pierasts, ka viens par otru zina visu.
Mazākā pilsētā vai pagastā jau pierasts, ka viens par otru zina visu. Visvairāk par saviem iedzīvotājiem vajadzētu zināt pašvaldības iestādēs, ar kurām saistīta cilvēka ikdiena. Piemēram, namu pārvaldē. Izrādās — tiešām zina, pat vairāk nekā pats iedzīvotājs.
Kāds vīrs Jaunjelgavas pašvaldības uzņēmumā “Nams” lūdzis izziņu par ģimenes sastāvu. Kad to saņēmis, gandrīz ar infarktu slimnīcā nokļuvis. Vīrietis visu laiku domājis, ka dzīvo pilsētā, bet izziņā norādīts, ka pagastā, turklāt iekavās ierakstīts “pēc paša pilsoņa teiktā”.
Ailē, kurā jānorāda dzīvokļa telpas, rakstīts, ka “apdzīvojamā platība sastāv no apdzīvojamās platības”. Turklāt tajā ir gan centrālā, gan malkas apkure, balkons un arī lodžija.
Lielāko izbrīnu radījusi atzīme par izziņā norādīto dzīvoklī pierakstīto cilvēku radniecību ar mitekļa saimnieku. Sieva norādīta kā māte, dēls, paldies Dievam, tiešām kā dēls, bet vīrieša tēvs, izrādās, ir viņa vīrs… Kā vīriešu kārtas pārstāvim var būt vīrs? Izrādās, pašvaldības uzņēmumā uzskata — var! Visvairāk pārsteidzis fakts, ka izziņas saņēmējs tajā nosaukts pats par savu dēlu.
Kur lai cilvēks tādu izziņu iesniedz? Vērīgākie vietējo iestāžu darbinieki, kuri šad tad tomēr pievērš uzmanību dokumentos rakstītajam un pazīst izziņas iesniedzēju, noteikti būs pārsteigti, bet pašvaldības uzņēmumam, kurš izziņu izdevis, laikam ir pilnīgi vienalga, kurš kuram rada. Pie velna seksuālo orientāciju un teritoriālo sadalījumu, ka tik darbiņš padarīts!
Vienalga, kāds mājoklis: ar ērtībām, vai bez — visiem viena veidlapa, par kuru vēl jāmaksā. Uzņēmumā prasīja 30 santīmu, taču izziņas saņēmējs vēlāk atzina, ka varētu maksāt pat latu, lai par sevi uzzinātu kaut ko tik “unikālu”.
Kas notiks, ja kādam šādu izziņu vajadzēs, lai uzrādītu tiesā, piemēram, mantojuma lietā? Ar šādu radurakstu mistrojumu pie mantojuma mūžam netikt.
