Neparasti siltā februāra otrā nedēļa Latvijas vēsturē iezīmēsies ar kārtējo amatu dalīšanu un naudas skandāliem.
Neparasti siltā februāra otrā nedēļa Latvijas vēsturē iezīmēsies ar kārtējo amatu dalīšanu un naudas skandāliem. Turklāt amati nav šādi tādi, bet gan ietekmīgas un “siltas” vietiņas valsts institūcijās. Arī nauda nav desmiti, simti vai pat tūkstoši latu — plānoti, maksāti un šķērdēti miljoni.
Pēc publikācijas laikrakstā “Kriminālā Latvija” bīstami sašūpojās “Latvijas pasta” ģenerāldirektora Aivara Droiska amata krēsls. Sašūpojās tā, ka just varēja ne vien Latvijā, bet arī Somijā, kuras pasts cieši saistīts ar mūsējo — somi ir uzņēmuma “Latvijas elektroniskais pasts” līdzīpašnieki. “Latvijas pasta” ģenerāldirektoram pārmet divas lietas: pēc viņa noslēgtā līguma par pasta pakalpojumiem iekasēta mazāka maksa, nekā noteikts ar valdības lēmumu; Droiskis pasta reklāmās licis izmantot personas ar visai apšaubāmu morāli.
Sabiedrībā Droiskis aizvadītajā nedēļā nerādījās, bet neatlaidīgajiem žurnālistiem ģenerāldirektors “pasvieda” savu palīgu, kurš, šķiet, tekstu iezubrījis, runāja kā no šefa parakstītas instrukcijas. Ar tarifiem lielajā monopoluzņēmumā, protams, viss kārtībā, bet par reklāmas tēlu ārpusdarba interesēm pastam neesot daļas. Tas nekas, ka reklāmās redzamais puisis “izdaiļo” ne vienu vien perversu seksuāla rakstura mājaslapu internetā un foto ar kailiem jaunekļiem gultā.
Pats pasta boss tikmēr sūdzēja grēkus augstākā līmenī — kā nekā sakaru iestāde formāli pakļauta Satiksmes ministrijai. No turienes gan konkrēta rīcība diezin vai gaidāma — “Latvijas pasta” priekšniekam esot stipra aizmugure.
Toties krēslu, pagaidām uz nenoteiktu laiku, zaudējis kāds cits ar pastu saistīts vīrs — “Latvijas elektroniskā pasta” izpilddirektors Ainārs Kačalovs. No amata viņš atstādināts tieši Droiska dēļ: “Latvijas elektroniskā pasta” izpilddirektors atļāvās paziņot, ka “Latvijas pasta” ģenerāldirektors, iespējams, saņēmis kukuļus. Kačalovs tāpat neslēpa, ka vairākās pasta reklāmās izmantotais jauneklis, kuru saista ar pedofilijas skandālu, pēc Droiska rīkojuma pieņemts darbā pastā. Par atklātību jeb, citiem vārdiem runājot, nevēlamu mutes palaišanu “Latvijas elektroniskā pasta” izpilddirektors savu vietu zaudējis. Viņš gan sola to tā neatstāt un vērsties tiesā, lai tā palīdz pierādīt teiktā patiesīgumu. Iespēju meklēt patiesību tiesā apsver arī Droiskis — neviens “Latvijas pasta” vārda aptraipītājs nesodīts palikt nevarot.
Droiskim gan būtu citi rēķini kārtojami — nedaudz piemirsts, atkal ieskanējies latvieša ausij kādreiz tik svešais pedofilijas un pederastijas vārds, un “Kriminālā Latvija” saistībā ar to min Aivaru Droiski. Pasta šefa iespējamais partneris — reklāmu zēns, puisis no “Latvijas pasta” bukletiem un perversajām interneta fotogrāfijām. Tiesiskā valstī par šāda rakstura faktiem ieinteresētos likumsargājošās institūcijas, tikai ne Latvijā. Normālā valstī kādam sen būtu jāatkāpjas no amata, bet te tālāk par solījumiem sūdzēt tiesā par cieņas aizskaršanu neesam tikuši. Noķerts un tiesāts vien kāds pārītis pedofilu — sīkas zivteles lielajā netikumu jūrā, kādā ierauta Latvija.
Aizvadītā nedēļa liktenīga izvērtās Latvijas televīzijas ģenerāldirektoram Rolandam Tjarvem. Ceturtdien vēlu vakarā, kad lielākā daļa skatītāju vēroja olimpiskās spēles, televīzija palika bez vadītāja — Nacionālā radio un televīzijas padome Tjarvi no amata atbrīvoja. Iemesls: pārkāpumi, pārdodot reklāmas laiku un uzņemoties saistības, kādas televīzija nedrīkst uzņemties. Kurš tiks vakantajā krēslā? Tas vēl nav zināms. Uz to, īpaši Saeimas vēlēšanu gadā, tīko daudzi, bet atbrīvotais ģenerāldirektors padomes lēmumu gatavojas pārsūdzēt tiesā.
Manuprāt, tiesā būtā jāsūdz nevis Nacionālā radio un televīzijas padome, bet gan Saeima, kuras deputāti jau gadiem ilgi nevar piešķirt valsts televīzijai pietiekamu finansējumu. Ja tāds būtu, televīzijai nevajadzētu knapināties, iztirgojot reklāmas laiku, pārdodot to pat par dempinga cenu. Turklāt cietēji ir skatītāji, kuri saņem nekvalitatīvu produktu, piesātinātu ar zobupastu un higiēnas preču reklāmām. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt, cik labu, saturā kvalitatīvu raidījumu dienā parāda Latvijas televīzija, bet, lai saskaitītu demonstrētās reklāmas, nepietiks pat abu roku un kāju pirkstu. Varbūt pienācis laiks nopietni apsvērt sabiedriskās televīzijas izveidi?
Vēlēšanas gaidot, aktīvi strādāt sākusi Valsts kontrole. Nule tā atklājusi naudas izšķērdēšanu Rīgas domē, kad, pasūtot Rīgas kanālmalu remontdarbus, pašvaldība rīkojusies nesaimnieciski. Kanāla remonts jau tā bijis aizdomīgi dārgs un konkursa rezultāti apšaubāmi, bet Rīgas dome vēl pamanījusies pārtērēt atvēlētos līdzekļus apmēram par vienu miljonu latu.
Rīgas domnieku vējā izsviestais (lasi: kanālā noslīcinātais) miljons tāds sīkums vien šķiet, salīdzinot ar Valsts kontroles citā paziņojumā pausto: “”Latvijas kuģniecība”, pērkot jaunus tankkuģus, pārmaksājusi 13 līdz 16 miljonu latu.” To kontrolieri secinājuši, pētot kuģniecības darījumu — par 125 miljoniem latu iegādājoties trīs kuģus. Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju šāds deviņzīmju skaitlis nav prātam aptverams, bet kuģniecības stūrmaņiem — pierasta, ikdienišķa lieta. Turklāt “Latvijas kuģniecība” lūgusi Ģenerālprokuratūru ierosināt krimināllietu par pārbaudītāju darbību — Valsts kontrolei it kā neesot bijis pilnvarojuma veikt pārbaudi. Bezprecedenta gadījums: valsts ar savu institūciju palīdzību lūdz ierosināt krimināllietu pati pret sevi! Kuģniecība vēl ir valsts uzņēmums — tātad kuģus pirkusi pati valsts, pati valsts par to iegādi arī veikusi pārbaudi un nu apsūdz pati sevi likumpārkāpumos. Dīvainā valstī dzīvojam.
Vēl tikai nedēļu dzīvosim lielā sporta varā. Cerības uz medaļām Latvijas sportistiem gan vājas, tomēr mūsu valsts vārds pasaulē tālu nests. Un galvenais — labā nozīmē.
