Pasaule manī. Andis Zālītis no Gostiņiem raksta par izstādi, kuru “Staburags” jau apskatījis un šodien stāsta lasītājiem: Jaunā mākslinieka Arta Leončika pasaule ienākusi mūsu dzīvē ar estētisku un reizē praktisku devumu.
Pasaule manī
Andis Zālītis no Gostiņiem raksta par izstādi, kuru “Staburags” jau apskatījis un šodien stāsta lasītājiem: “Jaunā mākslinieka Arta Leončika pasaule ienākusi mūsu dzīvē ar estētisku un reizē praktisku devumu. To vērtēt un līdzdzīvot Sveču mēnesī varam Gostiņu bibliotēkā iekārtotajā izstādē “Es un pasaule manī”.
Te var vērot īsti tehniskus mākslas darbus: apgleznotas motocikla degvielas tvertnes, automašīnu pārsegus, riteņu diskus un aizsargcepures. Skatāma arī fotoizstāde par paveikto, stāstot, cik dažādi ir mākslinieka akmenī kaltie darbi.”
Mazzalves pamatskolas vēstures skolotāja Emīlija Varkale raksta par vēstures mēnesi skolā, kas rīkots, atceroties janvāra notikumus senā un ne tik tālā pagātnē.
Ilze no Gricgales atzīst, ka par mīlestības lietām rakstīt esot grūti: par savām negribas, citus sarežģīti izprast, tāpēc sacerējusi dzejoļus, izsakot tajos īsu pamācību mīlēšanā. Jautrā skatījumā šo tēmu pieminējusi arī aizkraukliete L. Helmute.
***
Atzīst ārstes talantu
Milda Kancāne no Pļaviņām izteikusi savas domas par medicīnas darbiniekiem, siltus vārdus sakot gan par Aizkraukles, gan Pļaviņu ārstiem: “Gribu pieminēt mūsu ģimenes ārsti Inesi Lejnieci. Mūsu ģimene ir izjutusi viņas laipnību, intelektu, zināšanas un ārstes talantu. Viņa neatsaka palīdzību jebkurā diennakts laikā. Pie mums bieži ciemojas mazbērni gan no Aizkraukles, gan no Liepājas, ja viņi saslimst, ārste nekad nav atteikusi palīdzību, kaut mazie nav viņas pacienti.
Ļoti priecājamies, ka mūsu dakterītei (tā mēs viņu saucam) mūsu mājā atvērts privātprakses kabinets.”
***
Dabas joki
Daba reizēm mēdz izspēlēt savādus jokus — ziemā silts, pavasarī snieg. Tādus gadījumus atceras arī S. Zundāne no Skrīveriem. Viņa atminas, ka 1993. gada janvārī bija spēcīga vētra, lija lietus, un mazā upīte Maizīte appludināja tuvāko apkārtni.
Savukārt marta beigās pūtis ziemeļvējš, un bijis ļoti auksti: “Dienā, kad sākās pavasaris, mūsu mājas kāpņutelpā ienāca ezis. Ārā siltāks nekļuva, tāpēc dzīvnieciņu aiznesu uz kūti, lai nenosalst. Viņš ķēra peles, dzēra siltu pienu. Kad atlidoja stārķi un bija jūtams īsts pavasaris, izlaidu ezīti brīvībā.”
***
Saņems pelnīto
Ar Kokneses vidusskolas vārdu saistītā domu apmaiņa vēl nerimst, un koknesiete Dina raksta: “Ļoti patīkami un interesanti bija lasīt citu cilvēku domas par šo jautājumu. Man ļoti jāatvainojas tiem, ko tieši vai netieši esmu aizskārusi. Nekad neesmu neko sliktu par Gaiša kungu nedz domājusi, nedz teikusi. Vienkārši tikai gribēju pieminēt, ka Koknesē ir dzimuši un strādājuši arī citi slaveni cilvēki, piemēram, valodnieks J. Endzelīns, rakstnieks R. Blaumanis un citi, kuri būtu pelnījuši, lai viņus atceras.”
Dina piebilst, ka šīs diskusijas rezultātā Slavietes kundze saņēmusi personisku ķengu vēstuli, kuru pat “bail citiem rādīt”: “Tās sievietes, kuras var kaut ko tādu uzrakstīt, pat neparakstoties ar īsto vārdu, saņems atpakaļ visu, ko novēlējušas Slavietes kundzei.”
