Valsts militārā dienesta Aizkraukles rajona nodaļa sākusi reģistrēt 1985. un 1986. gadā dzimušos jauniešus, lai noskaidrotu, cik puišu derīgi iesaukumam dienestā.
Valsts militārā dienesta Aizkraukles rajona nodaļa sākusi reģistrēt 1985. un 1986. gadā dzimušos jauniešus, lai noskaidrotu, cik puišu derīgi iesaukumam dienestā. Turpinās arī agrāk dzimušo jauniešu reģistrācija un iesaukums. Jaunie grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā būtiski samazinājuši iesaucamo personu loku.
Neizglītotos dienestā neņem
Jaunie likuma grozījumi, kuri stājās spēkā 2001. gada 18. decembrī, paredz, ka obligātajā aktīvajā militārajā dienestā neiesauc personas, kuras nav ieguvušas pamatizglītību.
— Iepriekš likumā jau bija noteikts, kādas personas militārajā dienestā neiesauc, nu to skaitam pievienojušies arī pamatizglītību neieguvušie, — likuma grozījumus komentē VMD Aizkraukles rajona nodaļas vadītājs Jānis Plinta. — Tas ievērojami samazina iesaucamo personu loku, jo Latvijā vēl ir daudz jauniešu, kuri nemācās.
Iesaukšanas centrs jauniešus bez pamatizglītības gan reģistrē, bet iesaukumu atliek uz vēlāku laiku — parasti uz gadu. Diemžēl militārā dienesta nodaļu darbinieku pieredze liecina, ka gada laikā jaunietis izglītību tā arī neiegūst.
Neiesauc arī sodītos
Iesaucamo personu loku vēl vairāk samazinājuši likuma 21. panta 10. punkta grozījumi, kuros teikts, ka neiesauc “personas, kuras agrāk sodītas par izdarītiem tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem”. Arī iepriekš likums paredzēja neiesaukt sodītas personas, tomēr bija būtiska atšķirība — neiesauca sodītos, kuri izcieta vai bija izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē.
— Militārajā dienestā vairs nedrīkst iesaukt nevienu, kurš bijis sodīts par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, — stāsta Plintas kungs. — Sods var būt pat nosacīts, kaut vai naudassods — iesaukt dienestā vienalga nedrīkst.
Pēc statistikas datiem, sodītu jauniešu Latvijā ir daudz, īpaši tādu, kuri sodīti vēl līdz pilngadībai. Lai gan sods izciests un jaunieši labojušies, armijā viņiem netikt.
Labprātīgi nenāks, atvedīs policija
Problēmas gan iesaucamo reģistrācijā, gan iesaukšanā nereti sagādā arī iesaukumam pakļauto personu nevērīgā attieksme.
— Kaut neliela daļa, bet ir jaunieši, kuri uz militārā dienesta nodaļas sūtītajām pavēstēm nereaģē, — stāsta Jānis Plinta. — Ja neatnāk, prasām policijai nogādāt šīs personas nodaļā piespiedu kārtā. Arī tā ir problēma, jo ir jaunieši, kuri pieraksta vietā faktiski nedzīvo, un viņus grūti atrast. Turklāt policija īpaši necenšas to darīt. Tāpēc iesaukšana nesokas tik labi, kā vajadzētu. Acīmredzot būs jāpiemēro radikālākas likumā paredzētās metodes.
Brauks reģistrēt uz pagastiem
Kā vienu no šādām metodēm Militārā dienesta Aizkraukles rajona nodaļas vadītājs min reģistrāciju izbraukumā.
— Martā militārā dienesta Aizkraukles rajona nodaļas darbinieki izbrauks uz vietējām pašvaldībām, kur reģistrēs jauniešus, lai viņiem nebūtu speciāli jābrauc uz Aizkraukli, — stāsta Jānis Plinta. — Ceram, ka tādējādi reģistrācija būs sekmīgāka.
Iesaukumam pakļautajām personām arī jāatceras, ka par izvairīšanos no obligātā militārā dienesta likuma pildīšanas paredzēta kriminālatbildība. Šāda gadījuma Aizkrauklē gan vēl nav bijis.
Situāciju glābj brīvprātīgie
Kamēr militārā dienesta nodaļu darbinieki meklē jauniešus, kuri izvairās no reģistrēšanās un iesaukuma armijā, Nacionālie bruņotie spēki bez kareivjiem tomēr nepaliek — situāciju glābj brīvprātīgie, dodoties dienēt pirms likumā noteiktā laika.
— Likumā noteikts, ka obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesauc Latvijas pilsoņus vecumā no 19 līdz 27 gadiem, — stāsta Jānis Plinta. — Tomēr brīvprātīgi dienēt var doties jau no 18 gadu vecuma. Šādu iespēju jaunieši labprāt izmanto, līdz ar to karavīru trūkums karaspēka daļu komplektēšanā nav jūtams.
Sievietes kareives
Brīvprātīgi dienēt drīkst doties arī sievietes. Šādi gadījumi Latvijā gan ir reti. Sievietes nodarbina lielākoties saimnieciskajā daļā — virtuvē, grāmatvedībā, veļas mazgātavā.
Aizkraukles rajonā neesot gadījumu, kad sieviete dotos aktīvajā militārā dienestā. Nodaļas uzskaitē sievietes gan ir, bet viņas pārsvarā ir Policijas vai Nacionālās aizsardzības akadēmijas studentes, arī virsdienestā palikušās.
Veselību pārbauda centralizēti
Nu jau vairākus gadus iesaucamo veselību novērtē Militārā dienesta iesaukšanas centrā Rīgā. Rajonos iesaucamajiem izdara tikai analīzes. Iesaucamajam dodoties uz Rīgu, ceļa izdevumus apmaksā militārā dienesta rajona nodaļa. Centralizētas veselības pārbaudes ieviestas, lai veselības vērtējums būtu objektīvs un nenotiktu krāpšanās.
Veselības novērtēšanai izstrādāts speciāls nolikums, kurā sīki norādīts, kā iesaucamā veselība jāvērtē. Tajā pat noteikts, kādai jābūt iesaucamā svara un garuma attiecībai.
Iesaukšanas dēļ var tiesāties
Ikviens iesaucamais likumā noteiktajā kārtībā var lūgt iesaukumu atlikt. Iesaukšanas centrs to atliek, ja tiešām ir svarīgi iemesli. Ja iesaucamais tomēr uzskata, ka lēmums noraidīt lūgumu nav pareizs, to var pārsūdzēt speciālai Kontroles komisijai. Ja neapmierina arī komisijas lēmums, to var pārsūdzēt tiesā Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.
Tāpat var rīkoties, ja personu, kura vēlas dienēt, armijā ņemt atsakās.
Izvēles iespēja — alternatīvais dienests
Iespējams, nākotnē obligātajā militārajā dienestā iesaucamo skaits samazināsies vēl vairāk, jo valdība spriež par alternatīva dienesta nepieciešamību. Ja Saeima tādu likumu pieņems, jaunieši varēs izvēlēties: doties armijā vai alternatīvajā darba dienestā — strādāt likumā noteiktās valsts iestādēs, piemēram, ugunsdzēsējos vai slimnīcā.
Deviņdesmito gadu sākumā šāda iespēja jau bija, un to izmantoja ļoti daudzi jaunieši, nevēloties dienēt tolaik vēl no Padomju Savienības pārmantotajās militārajās struktūrās.
