Divas nedēļas pēc Eiropas vienotās valūtas laišanas apgrozībā Eiropas Komisija paziņoja, ka pāreja uz eiro ir gandrīz pabeigta.
Divas nedēļas pēc Eiropas vienotās valūtas laišanas apgrozībā Eiropas Komisija paziņoja, ka pāreja uz eiro ir gandrīz pabeigta. Janvāra vidū eirozonas valstīs 90, pat 95% no darījumiem veikti jaunajā valūtā. Dzīvojot Beļģijas galvaspilsētā Briselē, ikdienā nācās saskarties ar šo naudas reformu.
Nav modē iepirkties beļģu markās
Briselē beļģu marka ātri kļuvusi par retumu. Ja kādam tās aizķērušās kabatā (vai zeķē), pārdevēji, norēķinoties markās, uz jums lūkosies kā uz aizvēsturisku eksemplāru, kurš nav pamanījis, ka modernā Eiropa norēķinās eiro.
Lai gan masu saziņas līdzekļos stāstīts, ka cenu paaugstinājums nenotiks, man kā pircējai bieži vien nākas saskarties ar skumjo faktu, ka daudzviet cenas kaut par dažiem centiem, bet cēlušās. Nelielo veikaliņu īpašniekiem bieži vien ir problēmas ar maiņas naudas uzkrājumiem pietiekamā daudzumā. Pārrēķinot cenas eiro, vairumā tās noapaļo uz augšu. Piemēram, kafejnīcā uz ielas stūra, kurā mēdzu iegriezties, cenas ēdienkartē nu ir tikai eiro, bet, piedāvājot beļģu frankus, nākas secināt, ka tase kafijas kļuvusi dārgāka. 36 beļģu franku vietā, kas ir 0,89 eiro, man tagad jāizdod 1 eiro monēta.
Šejieniešiem, kuri lasa laikrakstus angļu valodā, piemēram, pērkot “The Herald Tribune”, agrāko 70 franku vietā būs jāmaksā 81 franks, jo tieši tik būs, ja pārrēķinās tagadējā cenā — 2 eiro. Metro biļete 10 braucieniem, kas maksāja 360 beļģu franku, tagad maksā 9 eiro jeb 363,06 frankus.
Tikai reklāmās
Virkne uzņēmumu, lai neapsūdzētu par nelikumīgu cenu paaugstinājumu pēc eiro ieviešanas, bija to paguvuši izdarīt jau mēnesi pirms tam.
Kā raksta žurnāls “The Bulletin”, valdības inspektori Briselē brīdinājuši 279 veikalu īpašniekus par likuma pārkāpumiem, bet… pārsvarā par to, ka cenas nav norādītas abās valūtās, vai par kļūdainu pārrēķinu veikšanu. 27 īpašniekiem izteikts rājiens par atteikšanos pieņemt Beļģijas frankus, kas jādara līdz 28. februārim.
Kā pozitīvu piemēru var minēt lielveikalu tīklu “Carrefour”, kas paziņoja, ka līdz pat jūnijam izliks cenas abās valūtās, lai pierādītu, ka nekrāpj klientus, lai gan juridiski tas jādara tikai divus mēnešus. Tomēr ne jau viss un visur kļuvis dārgāks. Ar cenu pazeminājumu sastapos, pērkot vilciena biļeti uz Strasbūru, dodoties uz Eiropas Parlamenta plenārsēdi. Ar atvieglojumu secināju, ka, dodoties uz Franciju, vairs nav jādomā par to, vai pagūšu samainīt valūtu, bet atgriežoties — kur likt pārpalikušās monētas.
Neēdiet banknotes!
Iedzīvotāji saskaras arī ar gluži negaidītām problēmām. Dažu pircēju mulsina uz monētām lasāmais gadskaitlis 1999, kas apzīmē to kalšanas laiku piecās ES valstīs, tajā skaitā Beļģijā. Daži lietotāji sūdzas par alerģisku reakciju no niķeļa, kurš ir vienas un divu eiro monētu sastāvā. Eiropas Komisijas eksperti nolieguši jebkādu risku veselībai, jo niķeli lieto arī ASV piecu centu monētās, kā arī Beļģijas frankos.
Eiropas Centrālā banka atzinusi, ka eiro banknošu ēšana var būt bīstama jūsu veselībai, jo tintē, ar ko tās drukā, ir toksiskas sastāvdaļas. Taču tikai tad, ja vienlaikus pamanīsities norīt vairāk nekā 400 banknošu.
Interesanti salīdzināt preču cenas pēc vienotās valūtas ieviešanas. “Liberation” savā pētījumā min, ka “Sony” videokasetes, “Big Mac” un metro biļetes vislētāk var iegādāties Itālijā, bet uz Spāniju ieteikts doties izdzert tasi espresso kafijas vai iegādāties “Peugeot 206” modeli, kas tur maksā par 1180 eiro lētāk nekā to ražotājvalstī Francijā.
Veiksmīgā eiro ieviešana ietekmē arī sabiedrības nostāju. Aptaujas liecina, ka nu jau vairums dāņu un zviedru atbalsta pievienošanos eirozonai, bet Ķīnā vērojama tendence arvien vairāk lietot eiro kā rezerves valūtu. Saskaņā ar aptauju rezultātiem, Vācijā, kuras iedzīvotāji vairumā vēlējās saglabāt vācu marku, tagad jau 75% izteikušies, ka eiro ir “laba” vai “ļoti laba” lieta.
