Pietika ar pirmo skatienu, es ieraudzīju viņu un sapratu, cik viņš ir skaists un saprotošs.
Pietika ar pirmo skatienu, es ieraudzīju viņu un sapratu, cik viņš ir skaists un saprotošs. “Esmu iemīlējusies? Nē. Tās laikam tikai manas iedomas!” man pēkšņi galvā ielauzās šīs domas. Bet varbūt tiešām? Es pati nezinu, ko īsti vairs domāt. Vai kāds man to var izskaidrot? Ko nozīmē šīs izjūtas? Šis neparastais skatiens, ko viņš man veltīja? Vai tiešām es būšu vienīgā, kas visu to nesaprot?
Bija noticis kas tāds, kas neļauj man to aizmirst. Un ik vakaru pirms saldā miega es atceros viņu, kas manas domas spēj izkliedēt tālu, tālu no reālās pasaules. Un atceros laimīgos brīžus, kurus pavadījām kopā.
Domāju: “Ko viņš tagad dara? Vai domā par mani tāpat, kā es par viņu? Laikam jau guļ saldā miedziņā un sapņos redz skaistus, baltus eņģelīšus, kas lidinās ap viņu un stāsta, kas ir īsta un kas pirmā mīlestība.”
Vēl tagad man nav skaidrs prāts, vai mani vajā sirdsapziņa, vai viss, kas mīlestībai krāts? Es labprāt vēlētos, lai ātrāk viss šis murgs reiz beigtos un īstā mīlestība pie manis steigtos!
Anita Neretā