Lilija Lubeņeca, Sērenes pagasta “Bencēnu” saimniece — Tā ir diezgan aizskaroša mums, latviešu strādīgajiem zemniekiem.
Lilija Lubeņeca, Sērenes pagasta “Bencēnu” saimniece
— Tā ir diezgan aizskaroša mums, latviešu strādīgajiem zemniekiem. Es par to vēl daudz neuztraucos, jo uzskatu, ka tā ir tikai taustīšanās tumsā. Lai izzinātu, kāda būs kandidātvalstu attieksme vispār — samierināsimies vai ES varonīgi pagriezīsim muguru.
Bez ES mēs iztiktu, bet bez NATO gan nevaram. Tāpēc mums jādara viss, lai tur iekļūtu. Jāteic, ka par tik nozīmīgām lietām man šobrīd pavisam negribas domāt. Tāpat kā atlidojušie cīrulīši, esmu pavasara gaidu apreibināta. Domāju un plānoju, ko kur sēšu, ko jaunu audzēšu.
Ģedimins Siliņš, Skrīveru zinātnes centra direktors
— Tā ir uztraucoša. Desmit gadu pārejas periods, manuprāt, absolūti nav pieņemams, jo to arī lielāki saimnieki var neizturēt. Nevaram samierināties ar ceturto daļu no tā, ko saņem pašreizējo ES valstu fermeri. Mūs izkonkurēs un ārzemju tirgū vietas nebūs. Pieņemamāks varētu būt variants, ka pēc iestāšanās mums maksātu 75 procentus. Par to visu jācīnās.
Tauta ir neapmierināta. Ja tagad rīkotu referendumu par iestāšanos ES, vairums būtu pret to. Tā varam palikt pie sasistas siles.
Raisa Rakitska Pilskalnē
— Pilnīgi nepieņemama ir ES valstu vadītāju augstprātīgā attieksme. Viņi grib izputināt vēl to mazumiņu, kas no zemniecības Latvijā palicis, lai ievestu un par lielām cenām pārdotu savus nebaudāmos produktus. Ja mums ES jāiestājas ar viņu piedāvātajiem noteikumiem, tad Latvijai ES nemaz nevajag. Ēdīsim paši savu garšīgo maizi, kādas nekur ārzemēs nav.
Lilija Zvirbule no Klintaines “Skaistlejām”
— Televīzijā redzēju raidījumu, kurā Francijas fermeri teica: ja mēs viņiem netraucēsim, neiebildīs pret mūsu iestāšanos ES, ja konkurēsim, viņi mūs nepieņems.
Tur pašu zemniekiem nav kur savu produkciju likt, kāpēc viņiem būtu jādomā vēl par mums? Man ES valstu noteikumi nav pieņemami.
