Lopkopības attīstībai valsts šogad atvēlējusi vislielākās subsīdijas — 7,45 miljonus latu, krietni vairāk nekā pērn.
Lopkopības attīstībai valsts šogad atvēlējusi vislielākās subsīdijas — 7,45 miljonus latu, krietni vairāk nekā pērn. Labvēlīgas izmaiņas ir arī augkopībā un lauku modernizācijā.
Par pārraudzībā esošu govi šogad maksā Ls 60 gadā — par 5 latiem vairāk nekā pērn. Pirms dažiem gadiem par govi saņēma tikai Ls 35. Šogad ir arī vienots kritērijs: ganāmpulkā jābūt vismaz septiņām govīm, un vidējam izslaukumam no govs — vismaz 3500 kilogramu gadā.
Vērā ņemams jaunums — ja, piemēram, piecu vai mazāk govju īpašnieks savu ganāmpulku līdz rudenim papildinājis līdz noteiktajām septiņām, viņš var pieteikties valsts atbalstam.
Par diviem latiem vairāk nekā pērn — 15 latu — šogad maksās par katru graudaugu, pākšaugu un eļļas augu hektāru, kurš būs apsēts ar sertificētu sēklu. Šo kultūru kopplatība nedrīkst būt mazāka par 15 hektāriem. Ja graudaudzētājs laukus apsējis ar nesertificētu sēklu, subsīdijas ir tikai Ls 7,50 par hektāru.
Lauku modernizāciju šogad finansēs gan no SAPARD, gan subsīdiju naudas.
Būtiski tas, ka par ES naudu varēsim pirkt tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs ražotās iekārtas un tehniku, bet par subsīdiju naudu — tikai ārpus ES ražotu. Subsīdiju nolikums neatļauj modernizācijai izmantot abus variantus.
Ministru kabinets akceptējis arī lauksaimniecības ilgtermiņa kreditēšanas programmu, kura varētu sākt darboties no marta. Līdzfinansējums atvēlēts 140 tūkstošu latu apmērā. Šo naudu lauksaimnieki varēs izmantot ražošanas ēku rekonstrukcijai, jaunbūvēm, tehnoloģisko iekārtu iegādei un zemes pirkšanai.
Informācija par subsīdiju nolikumiem: Zemkopības ministrijas mājaslapā internetā (www. zm.gov.lv), februāra vidū — drukātā brošūrā.