Mazzalviete Aina Padoma visu mūžu nostrādājusi par Ērberģes pasta priekšnieci, nu jau vairākus gadus ir pensijā.
Mazzalviete Aina Padoma visu mūžu nostrādājusi par Ērberģes pasta priekšnieci, nu jau vairākus gadus ir pensijā. Viņa pagastā iemantojusi čaklas rokdarbnieces slavu.
Kalējmeitas bērnība
Ar gaišumu sirdī viņa atminas savu kalējmeitas bērnību, pat ganu gaitas. Skolas gadi, draugi, jaunība, karš. Vācu laikā nošauj tēvu, un māte paliek viena ar trijiem bērniem. Viss tepat Ērberģē.
Arī pirmā darbavieta 1948. gadā — telefoniste Ērberģes sakaru nodaļā. No izdarīgās telefonistes ātri vien izveidojas pasta priekšniece. Pat Ainas dēls Jānis izaudzis zem pasta letes, jo bērnudārza toreiz nebija.
Karsto laku iztur
— Iepriekšējais pasta priekšnieks vienmēr smējās — ja manas rokas izturēšot karsto laku, tad es varēšot pastā strādāt. Gadījās, ka delnas apsvila, bet pacietu. Tāpat kā sūtījumu vadāšanu ar zirgu uz Sproģiem. Savulaik pasts pat aplaupīts un dedzis. Ugunsgrēka laikā cilvēki bija tik izpalīdzīgi, ka no pasta iznesa pat lielo paku šujamo adatu.
Sešdesmitajos gados, kad vētra sagāza mežu, Ērberģē iebrauca daudz mežstrādnieku no Ukrainas un citām Padomju Savienības malām. Vīri pirka preces visos veikalos un sūtīja uz mājām pakas. Mums, pasta darbiniekiem, ar tām bija liela piņķēšanās, bet visu izdarījām godam. Nekas nepazuda un nesaplīsa, — atceras sirmā kundze.
Trīs aizraušanās
Gan jaunībā, gan pensijas gados Ainas kundze piedalās pašdarbībā. Dzied un teātri spēlē. Korī 1956. gadā iepazinusies ar vīru Valdi. Viņa audzināta tā, lai nekad neaizmirstu Dievu. Nebaidoties no sekām, Padomi gan laulāti, gan dēlu nokristījuši. Uz Ērberģes baznīcu Ainas kundzei ceļš iestaigāts joprojām. Kad sāp kājas, aiziet grūtāk, bet Dievu lūgt jau var ne tikai baznīcā.
Īpašu vietu Ainas kundzes dzīvē ieņem trīs lietas — teātris, rokdarbi un velosipēds.
Daudz lomu spēlēts Rūdolfa Blaumaņa lugās, piemēram, māte izrādē “No saldenās pudeles”, saimniece “Trīnes grēkos” un citās. Zīmīga ir Ainas kundzes 70 gadu jubileja, kurā notiek arī pirmizrāde, un Aina Padoma atkal spēlē teātri uz tās pašas skatuves, kur pirmo reizi tieši pirms 50 gadiem tēlojusi Babulieni Annas Sakses “Trīs šķūnīšos”.
— Teātris un slavenie aktieri ir manas dzīves sastāvdaļa. Nekad nelaižu garām izdevību aizbraukt uz Rīgu noskatīties kādu izrādi Nacionālajā vai citā teātrī. Mani mīļie aktieri ir Elza Radziņa, Kārlis Sebris, Olga Dreģe, Vija Artmane, Dace Bonāte, Artūrs Skrastiņš, Rēzija Kalniņa un jau mūžībā aizgājušie — Harijs Liepiņš un Gunārs Cilinskis, — stāsta amatieru teātra aktrise Aina Padoma.
Dāvanas no sirds
Rokdarbi ir Ainas kundzes vaļasprieks visu mūžu. Viņa ada, tamborē un izšuj. Darbi rādīti izstādēs, bet visvairāk dāvināti tuviniekiem un draugiem. Draugu Ainas kundzei ir daudz. Par to liecina kaut vai tas, ka viņas 70 gadu jubileja svinēta nedēļu!
Pēdējā laikā čaklā rokdarbniece pārsvarā ada cimdus un zeķes. Viņai patīk darināt mazus darbiņus, kurus var ātri noadīt un redzēt padarīto. Draugi Ainas kundzei parasti dāvina dziju vai tamborējamos diegus, un par to viņai liels prieks, jo no nelielās pensijas daudz dzijas vai diegu nenopirkt.
Mežā atpūšas
Kopš jaunības Ainas kundzes ērtākais pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds. Kur tik ar to ir braukts! Īpaši daudz uz mežu, jo Ainas kundze ir liela ogotāja un sēņotāja.
— Mežs man ir kā otrās mājas. Kad strādāju pastā, pēc darba allaž sēdos uz velosipēda un uz mežu prom! Man tā bija jauka atslodze pēc saspringtās darbdienas. Svaigajā gaisā un klusumā vienmēr atguvu dvēseles mieru, visas domas izdomāju un reizē salasīju sēņu un ogu krājumus ziemai, — atceras Ainas kundze.
Nu uz mežu viņa brauc retāk, jo kājām biežāk vajadzīga atpūta. Bet par veselību Ainas kundze nesūdzas.
