Mēs ceļojam pa tālām zemēm, bet nepazīstam paši savu valsti.
Mēs ceļojam pa tālām zemēm, bet nepazīstam paši savu valsti. Tāpēc šodien “Staburags” sāk ekskursiju pa Latvijas pilīm, izmantojot Alberta Zarāna savāktos vēsturiskos nostāstus un mūsdienu fotogrāfijas.
1997. gadā Alberts Zarāns kopā ar operatoru Kalvi Zalcmani vāca materiālus sešām televīzijas pārraidēm “Latvijas pilis”. Pārraides ēterā jau izskanējušas, bet savāktie vēsturiskie materiāli un fotogrāfijas apkopoti grāmatas izdošanai.
“Ekspedīcijā vērojām, cik brīnišķīgi mainās krāsu gammas un noskaņas uzlēcošās saules izgaismotajos piļu torņos un logos.
Tumsas laikos celtās pilis, kurās valdīja bargi kungi, nu tapušas par “gaismas pilīm”. Tagad tur priecīgi skan bērnu balsis. Baltajās zālēs jaunie pāri kopā ar viesiem griež dejas soļus nākamajai dzīvei. Lai arī cik smagi klājies, mēs tomēr neesam šķirami no savas zemes, kurā vēl aizvien slejas pilis un muižas, šie unikālie kultūrvēsturiskie pieminekļi. Tur tagad darbojas skolas, novadpētniecības muzeji, krājas teikas, tautasdziesmas, izstāžu ekspozīcijas, izcilāko novadnieku dzīvesstāsti.
Vēsturiskos datus sniedza Latvijas Kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzības inspekcijā, bet teikas sameklēju Latvijas zinātniskās bibliotēkas folkloras nodaļā. Visi fotoattēli ir mans autordarbs.”
1342. gadā uz Alūksnes ezera salas būvēta nocietināta ordeņa kastelas tipa pils ar vairākām priekšpilīm. Tā regulāri modernizēta līdz pat 17. gadsimta beigām, kad ap pili izveido aizsardzības vaļņu sistēmu. 1702. gadā Ziemeļu kara laikā pils centrālā daļa uzspridzināta.
Pilsmuiža veidojās ezera krastā 18. gs. sākumā. Apbūvē ir trīs periodu kungu mājas. Vecā, kura celta 18. gs. 2. pusē klasicisma stilā ar vairākām saimniecības ēkām, 19. gs. sākumā celtā koka ēka (nodegusi), 1860.—1863. gadā neogotikas formās celtā jaunā pils.
Parks, kuru sāka veidot kā ainavu parku 1800. gadā, bija pats labiekārtotākais parks Vidzemē. Tajā ir trīs paviljoni, obelisks, Eola templis un oranžērija (18. gs. beigās). Jaunajā pilī iekārtots Alūksnes novadpētniecības un mākslas un Dabas muzejs.
Teika vēsta, ka senos laikos risinājušies nikni kari. Alūksnes pils ilgu laiku bijusi neieņemama, jo pilskungs apbūris pili. Taču krievu kareivis uzzinājis, ka pilij var iešaut dimanta lodi. Dabūjuši dimanta pogu un šāvuši, tā izskrējusi cauri mūriem un iekritusi kunga zupas bļodā. Burvība bija zudusi. Kungs negribējis padoties un licis pili uzspridzināt.
Alūksne ir viena no skaistākajām Ziemeļvidzemes pilsētām. Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā glabājas unikālais pirmais latviešu 1689. gada Bībeles izdevums E. Glika tulkojumā. Netālu no baznīcas ir Ernsta Glika Bībeles muzejs, vienīgais Bībeles muzejs Eiropā. Alūksnes ev. lut. baznīca celta 1781.—1788. gadā, arhitekts Kristofers Haberlands. Tornī ir pulkstenis. No torņa var paraudzīties uz pilsētu, ezeru, rotondu Tempļa kalnā. Slavas templis — rotonda — uzcelts senā letgaļu pilskalnā. Rotonda celta par godu Ziemeļu kara dalībniekiem. No baznīcas torņa labi saredzama Alūksnes jaunā pils.
