Esmu 45 gadus veca vai jauna, kā tagad mēdz sacīt, koknesiete.
Esmu 45 gadus veca vai jauna, kā tagad mēdz sacīt, koknesiete. Cilvēks, kurš šad un tad atkarībā no dvēseles noskaņojuma vai apstākļu ietekmē ķeras pie papīra un raksta. Pārsvarā gan bērniem, jo pēc profesijas esmu audzinātāja.
Lai “neturētu sveci zem pūra”, sadūšojos “Staburagam” piedāvāt kaut mazumiņu no tā, kas man ir. Zinu, ka avīzei ir lappusīte bērniem. Varbūt kaut ko varētu izmantot māmiņas, vecmāmiņas, arī bērnudārza audzinātājas?
Šoreiz tā ir pašas sacerēta miega dziesmiņa ar ļoti vienkāršu melodiju.
Parasti saviem darbiņiem lieku segvārdu “Pāvila”, jo esmu Pāvila meita, un tēva vārds man ir ļoti dārgs.
Ar cieņu — Pāvila
Miega dziesmiņa
1. Cilpu cilpas apmetis mežā vienuviet,
Sīkā lazdu krūmiņā zaķēns gulēt iet.
Piedziedājums:
Miedziņš nāk, miedziņš nāk, veras acis ciet. 2x
2. Visu ražu savācis, darbus pabeidzis,
Apakš lapām satinies, ežuks gulēt iet.
3. Vakars jau satumsis, gana, pietiek skriet,
Ķepu sūkāt piekusis, lāčuks gulēt iet.
4. Pie debess lūkojas mēness puisēns mazs,
Bērniem un zvēriņiem atnes miegu tas.
