Aborts ne katras sievietes dzīvē ir nopietna problēma, daudzas to uzskata par pavisam ikdienišķu lietu.
Aborts ne katras sievietes dzīvē ir nopietna problēma, daudzas to uzskata par pavisam ikdienišķu lietu. Īpaši tās sievietes, kuras nevēlas lietot nekādus medikamentus, lai no grūtniecības izsargātos.
Paklausa ārstes padomam
Anita, kurai šobrīd ir 45 gadi, izaudzinājusi divus dēlus un pieļāvusi tikai vienu abortu. Nepieciešamības, ne vieglprātības dēļ.
— Kad pirmajam dēlam bija divi gadi, abi ar vīru nolēmām, ka pienācis laiks otram bērniņam. Diemžēl liktenis bija lēmis citādi.
Pirmajās grūtniecības nedēļās sāku ļoti slikti justies. Kaut ko tādu nebiju piedzīvojusi, jo, gaidot pirmo bērnu, jutos labi. Mana ginekoloģe ieteica grūtniecību pārtraukt, jo visas pazīmes liecinot, ka sliktā sajūta varētu ilgt visus deviņus mēnešus, rezultātā bērniņš varētu piedzimt nevesels.
Dažas dienas varēju padomāt, jo līdz abortam noteiktajam datumam vēl bija laiks. Iekšēji jutos kā slepkava, tomēr pašsajūta bija tik slikta, ka gandrīz vai baidījos par pašas dzīvību. Pienāca noteiktā diena, un es devos uz slimnīcu. Ar lielām, ja tā var teikt, morālām paģirām, bet citas izejas man nebija.
Pirms aborta domāju, ka manas morālās ciešanas turpināsies arī pēc šīs operācijas, bet gluži otrādi — pēc aborta gan fiziskās, gan morālās sliktās sajūtas pazuda kā nebijušas. Ārste vēlreiz apgalvoja, ka esmu rīkojusies pareizi, un tā es atguvu gan veselību, gan dvēseles mieru.
Otro dēlu dzemdēju vēl pēc diviem gadiem, un šī grūtniecība bija bez komplikācijām. Dažkārt domāju, kāds būtu bijis mans nedzimušais bērns? Tomēr redzot, cik slimi mazuļi dažkārt nāk pasaulē, saku paldies Dievam, ka viņu vidū nav arī mana bērna.
Ikdienišķs notikums
Zentai, kura nu jau ir vecmāmiņa, savulaik izdarīti daudzi aborti.
— Padomju gados tik plašas izsargāšanās līdzekļu izvēles nebija, un mans vīrs par tiem vispār negribēja ne dzirdēt. Visam esot jānotiek dabiski.
Un tā jau arī notika. Dažkārt abortu nācās izdarīt pat vairākas reizes gadā. Manai veselībai tas nekaitēja, dzemdēju arī trīs bērnus.
Grūtniecība vīra ziņā
Aizkrauklietei Olgai ir tikai viens dēls, bet par abortu viņai nav nācies domāt.
— Bērniņa ieņemšana, gaidīšana un audzināšana ir procesi, kuros piedalāmies abi ar vīru. Jau pirms kāzām vīrs man pateica — tev būs tik bērnu, cik vēlēsies, bet slimnīcā, abortus taisot, tu negulēsi.
Esam nodzīvojuši deviņus gadus, un viņa teiktais līdz šim ir piepildījies. Intīmā dzīve ir tikai mūsu pašu ziņā. Dēls piedzima tad, kad vēlējāmies, par otru bērnu gan vēl nedomājam.
Es nenosodu sievietes, kuras bez aborta tomēr nevar iztikt, jo viņām ar vīru vai draugu acīmredzot nav tā laimējies kā man.
