Aizkraukles rajona 2001. gada labāko vieglatlētu sasniegumu apkopojumā (1982.—1983. g. dzimušie juniori) sešos veidos minēts Aināra Vaičulena vārds.
Aizkraukles rajona 2001. gada labāko vieglatlētu sasniegumu apkopojumā (1982.—1983. g. dzimušie juniori) sešos veidos minēts Aināra Vaičulena vārds. Viņš arī kandidē iekļūt nacionālajā vieglatlētu izlasē. Ainārs ir mazzalvietis, bet tagad mācās Kokneses vidusskolas 11.b klasē.
Divmetrinieks
Ainārs vienaudžu vidū izceļas ar augumu — pāris centimetru pietrūkst līdz diviem metriem.
Viņa dēļ varētu pat nebūt lielākās daļas mācību priekšmetu. Sporta stundas — tās gan! Šis mācību priekšmets Aināram ir svēta lieta. Pats gan bijis nedaudz izbrīnīts, kāpēc liecībā devītnieks. Viņaprāt, pelnījis 10. Kāpēc gan ne? Viņam savā vecuma grupā ir labākais rezultāts Latvijā vesera mešanā (53,34 m). Sacenšoties ar labākajiem diska metējiem, jaunietis bija ceturtais valstī.
Visi “normas robežās”
Aināram ir divi brāļi. Gints mācās Valles vidusskolā. Ainārs ar sajūsmu stāsta par brāli, kurš kļuvis gandrīz vai par karatē zvaigzni, viņam esot tuvs repera stils. Arī pastarītī Jānītī sēžot sporta velniņš — to varot manīt.
No kurienes brāļiem tāds sporta gars? Ainārs plecus vien rausta — ģimenē sporta entuziastu neesot, arī augumā visi padevušies “normas robežās”.
Treniņiem brīvdienu nav
— Pēc rezultātiem rodas iespaids, ka tu to vien dari, kā trenējies!
— Protams, treniņiem patērēju daudz laika — katru dienu 2—3 stundas.
— Ko dari brīvdienās, kad nav mācību stundu?
— Braucu mājās. Arī tur daļu laika veltu treniņiem, ko citu man darīt! Televīzija īpaši neinteresē. Labāk braucu uz Ērberģi spēlēt volejbolu. Pēc tam vakarā desmit kilometru kājām nāku mājās. Kad vien iespējams, eju medībās. Tās man ļoti patīk. Pagaidām gan esmu tikai dzinējs, bet drīzumā ceru saņemt mednieka apliecību.
— Kas ir tavi treneri?
— Mans pirmais sporta skolotājs Mazzalvē bija Zigurds Karols. Tagad trenējos pie Igora Lulles un Ērika Cīruļa. Vasarā ļoti daudz laika pavadu pie Jāņa Ķipura — sportista amatiera. Arī tagad, ja ir laiks, aizeju pie viņa — cilāju svaru bumbas, pievelkos pie stieņa. Viņš manus rezultātus fiksē kladītē un salīdzina, kā esmu audzis.
“Nepaklausīgākā” — bumbiņa
— Vai tevi saista tikai vieglatlētika?
— Negribu lielīties, bet man labi rezultāti ir arī šahā, dambretē, novusā. Starp citu, arī netradicionālā sportaveidā — zvejnieku zābaka mešanā. Sporta svētkos Daudzevā to aizmetu 23 metrus un ieguvu pirmo vietu. Gribu vēl patrenēties armrestlingā (laušanās ar rokām), viens pretinieks Daudzevā palika nepieveikts. Nesen pirmo reizi rokās paņēmu šauteni — pirmajā reizē trāpīju devītniekā.
— Ir kāds sportaveids, kurš tev nepadodas?
— Dīvaini, bet tā ir bumbiņas mešana. Man tā ir par vieglu — tālu nelido. Nepatīk arī skriešana.
Zaudējumi vairo spēku
— Dažkārt intervijās sportisti stāsta, ka viņiem galvenais ir piedalīties sacensībās. Un tev?
— Es piedalos sacensībās ar domu uzvarēt. Man nepatīk zaudēt.
— Ja tomēr gadās, kā pārvari zaudējuma rūgtumu?
— Tas man dod spēku, un es vēl vairāk trenējos, lai nākamajā reizē uzvarētu.
— Vai esi startējis arī ārzemēs?
— Pagaidām tālākais brauciens bijis uz Lietuvu. Tur startēju Latvijas izlasē un ieguvu trešo vietu.
“Krūmu mačos” nepiedalīsies
— Lai gan tev labi panākumi daudzos sportaveidos, kurš sagādā vislielāko gandarījumu?
— Vesera un diska mešana. Visu izanalizējot, esmu nolēmis turpmāk vairs sevi neizšķiest citos sportaveidos, bet pievērsties tikai mešanai. Arī sacensībās piedalīšos ar lielāku atlasi, šādos tādos “krūmu mačos” vairs nestartēšu.
Angļu vārdiņi ātri “izbirst”
— Kā tev veicas mācībās?
— Ne visai labi. Problēmas sagādā angļu valoda, jo, atnākot uz Koknesi, manas priekšzināšanas bija diezgan vājas. Es varu vārdiņus mācīties, cik uziet, tik un tā pēc divām nedēļām visu aizmirstu. Sarežģīta man šķiet arī latviešu valodas gramatika — nevar saprast, kur komati jāliek.
— Panākumi mēdz padarīt iedomīgu. Tev izdevies no tā izvairīties?
— Iedomīgs neesmu. Man pašam panākumi neliekas kaut kas sevišķs. Reiz gan pulksteņdarbnīcā, pierakstot manu vārdu, meistars ar interesi teica: “Ak, tāds jūs esat!”. Atklāti sakot, tas bija patīkami.
— Vai tu skaiti apbalvojumus?
— Pārāk daudz jau nav. Ap deviņdesmit diplomu un trīsdesmit medaļu. Arī “Murjāņu kauss 99”.
Slaida un saprotoša tumšmate
— Ballēm laiks iznāk?
— Kādreiz aizeju. Draugiem ir mašīna, aizbraucam uz kādu lauku ballīti. Neesmu no agresīvajiem, bet dažreiz iznāk arī pavicināt dūres.
— Vai tev ir kāds sapnis, kuru ļoti vēlies piepildīt?
— (Ainārs ilgi domā.) Atrast piemērotu otro pusīti.
— Kādai viņai vajadzētu būt?
— Slaidai, man vismaz līdz pleciem, tumšiem, gariem matiem. Galvenais — saprotošai, tādai, kura varētu just līdzi sportam.
