Klintaines pagastā pavasarī, rudenī un ziemā lielākos atkušņos var novērot neparastu parādību — karsta procesu rezultātā zemē pazūd neliela upīte.
Klintaines pagastā pavasarī, rudenī un ziemā lielākos atkušņos var novērot neparastu parādību — karsta procesu rezultātā zemē pazūd neliela upīte.
Nelielā Maltupīte tecējumu sāk Gnēvu purvā. Kādu gabalu palīkumojusi pa mežu, tā ietek Būdu dzirnavu dīķī, lai tālāk turpinātu ceļu uz Daugavu. Taču pārsimt metru lejpus dīķa pie “Vārpu” mājām tā pazūd pazemē. Šajā vietā zemē ir liela bedre, kurā ietek upītes ūdeņi. Ūdens lēnām griežas pretēji pulksteņa rādītāju virzienam, veidodams savdabīgu atvaru.
Upes gultne turpinās apmēram 500 metru, taču ūdens pa to netek. Arī nekur citur tuvākajā apkārtnē nav neviena spēcīga avota. Iespējams, šāds avots izveidojies kaut kur zem Daugavas ūdens līmeņa.
“Vārpu” saimniece Skaidrīte Misūne stāsta, ka viņas bērnībā ūdens no dzirnavu dīķa tecējis līdz pat Daugavai. Kad Daugavas krastā sākta dolomīta ieguve, upīte aizgājusi pazemē.
Vasarā, kad ilgstoši nav lietus, Maltupīte tek tikai līdz dzirnavu dīķim. Vietā, kur patlaban ūdens pazūd pazemē, ir sausa bedre, kurā aug zāle. Nekas neliecina par karsta procesiem.
Līdzīgi procesi vērojami arī Skrīveru dendrārijā — mežā ir bedres, kurās pazūd sniega kušanas rezultātā radies ūdens.
IZZIŅA
Karsta procesi veidojas ūdenī šķīstošos kaļķakmens iežos (kaļķakmens, dolomīts, krīts, ģipšakmens, akmeņsāls) — ūdens pazemē veido dažādas ejas, tukšumus, alas un to sistēmas, kur turpina savu tecējumu un izplūst zemes virspusē kā avoti.
