Pēc vairāku gadu pārtraukuma atjaunots Neretas dramatiskais kolektīvs, kura režisore ir Aija Kalnāre.
Pēc vairāku gadu pārtraukuma atjaunots Neretas dramatiskais kolektīvs, kura režisore ir Aija Kalnāre. Patlaban kolektīvs iestudē Jāņa Jaunsudrabiņa lugu “Ezermalas krokodils”.
Pirmo izrādi Neretas dramatiskais kolektīvs nospēlējis 1932. gada 18. novembrī jaunā kultūras nama atklāšanā. Tā bija Raiņa “Uguns un nakts”. Šogad kultūras namam 70. gadadiena. Pa šo laiku mainījušies aktieri un režisori, bet interese par teātri palikusi.
Aija Kalnāre stāsta:
— Pēc nostāstiem zinu, ka šajā kultūras namā vienmēr aktīvi darbojies dramatiskais kolektīvs. Pati teātri spēlēju skolā. Pirmo interesi par šo mākslu manī radīja tolaik ļoti aktīvā kultūras darbiniece Astrīda Purgaile. Pēc Neretas vidusskolas beigšanas devos uz Jelgavu studēt un, kad atgriezos Neretas vidusskolā kā skolotāja, sāku vadīt dramatisko kolektīvu.
Ilgu laiku strādāju, izjūtu vadīta, tāpēc Neretas vidusskolas direktore Laima Grebska mudināja mani apgūt režisorei nepieciešamās profesionālās zināšanas. Melngaiļa tautas mākslas namā beidzu teātra režisoru studiju, nu esmu sertificēta režisore. Studiju laikā daudz ieguvu ne tikai profesionālā ziņā, bija arī iespējas garīgi pilnveidoties dažādās jomās.
Neretas dramatiskais kolektīvs aktīvi darbojas divus gadus. Iestudēta Ingrīdas Sokolovas luga “Sludinājums”. Līgo svētkos neretiešu vērtējumam nodeva Rūdolfa Blaumaņa “Īsto līgaviņu”, izrādē piedalās arī Neretas kultūras nama deju kolektīvs. Ziemassvētkos aktieri pārvērtās rūķos, lai priecētu lielus un mazus skatītājus.
Tā kā šogad Jānim Jaunsudrabiņam 125. dzimšanas diena, neretieši iestudē “Ezermalas krokodilu”. Lugas pirmizrāde gan nebūs augustā, kad rakstniekam jubileja svinama, bet nedaudz agrāk. Pirmo reizi to rādīs jūlijā “3×3” nometnē, kura notiks Neretā. Tā ir nometne pasaules latviešu ģimenēm, kurā atpūšas triju paaudžu pārstāvji — vecvecāki, vecāki un bērni.
Aija pati lomas neatveido, jo kolektīvā pietiek pieredzējušu aktieru. Daudzi labi dzied un dejo, tāpēc neretieši var iestudēt arī muzikālas izrādes. Problēmas sagādājot tikai vīriešu trūkums. Jāizvēlas tādas izrādes, kurās var iesaistīties pēc iespējas vairāk sieviešu. Interesi par teātri izrāda arī jaunieši, viņi gribētu izveidot dramatisko kolektīvu skolā, taču Kalnāres kundzei pagaidām nav laika vadīt divus teātrus. Varbūt nākotnē.
Aija Kalnāre uzsver: “Neretas dramatiskajam kolektīvam ir ļoti paveicies, jo līdz šim tam bijusi atsaucīga publika. Tas ir ļoti būtiski — ja nav skatītāju, teātris nevar eksistēt. Paši aktieri bijuši pārsteigti, kad pirmajās izrādēs skatītājiem bijis pilns kultūras nams, tātad neretiešiem patīk tas, ko darām. Braucam arī viesizrādēs. Pagājušajā vasarā piedalījāmies amatierteātru festivālā “Pērses krasti”, bet februārī dosimies uz Jēkabpils rajona Loni un Elkšņiem.”
