Grumbu rievas un sirmie mati — mīlestības liecības

Maija otrajā svētdienā Latvijā svin Mātes dienu. Nav noteiktas etiķetes, kā šo dienu atzīmēt, bet kā nerakstīts likums ir ieviestas sirsnīgas tradīcijas, sākot ar bērnu koncertiem bērnudārzos un skolās, beidzot ar paštaisītām kartītēm, brokastīm gultā un sirsnīgu laika kopā pavadīšanu svētdienā. Mamma esmu astoņus gadus. Nav vārdos aprakstāms, cik piesātināta, aizraujoša un reizēm izaicinoša ir dzīve audzinot bērnu. Laimes mirkļi mijās ar nemitīgu satraukumu. Vai dēlam viss kārtībā, kad viņš nav man līdzās, vai viņš spēs par sevi pastāvēt, vai nav neko aizmirsis ielikt mugursomā. Tik daudz par ko uztraukties! To, cik lielas galvassāpes un raizes esmu sagādājusi savai mammai, sapratu tikai tad, kad pati kļuvu par māti. Sirmās šķipsnas un rūpju rievas pierē mūsu māmuļu sejās ir mīlestības liecības, pierādījums bērnu audzināšanai, pārdzīvojumiem un satraukumiem, ko tas prasa.

Vissiltākās atmiņas par mammu man ir no bērnības dienām. Kā jau tas bija pieņemts, vecāki daudz strādāja un laika rotaļām ar bērniem nebija daudz. Tās reizes, kad mamma atrada laiku un spēku spēlēt ar mani un brāli badmintonu, joprojām silda sirdi. Tīkla vietā mums bija žoga vārti. “Turnīra” laikā neskopojāmies ar zobošanos, smējāmies — bija jautri! Viena lieta, ko ļoti novērtēju, ka mamma tīšuprāt nekad nezaudēja. Vai tā būtu kāršu partija, “Monopols”, badmintons, novuss vai kas cits — ja uzvarējām, tad pelnīti. Kopš rotaļāšanās ar mani pagājuši vairāk nekā 20 gadi un tagad mana mamma, jau omes statusā, badmintonu spēlē ar manu dēlu. Arī viņam šie brīži ir svarīgi, kā uzmācīgs ods, pat stiprā vējā, ar raketēm rokās dēls tipina nopakaļ un lūdz uzspēlēt.

To, cik spēcīga vilkme ir mātes dabiskais instinkts, pierāda tā saucamās “otrās mammas”, par kurām uzskatām bērnu audzinātājas, skolotājas, krustmātes. Sievietes gēnos ir neaprakstāms sirds siltums, kuru spējam sniegt citu bērniem. Mums daudziem atmiņā palikusi kāda bērnudārza audzinātāja vai skolas skolotāja, kas gluži kā putnu māte ar saviem labestības spārniem dāvāja mierinājumu.

Mamma ir svarīgākais cilvēks ikviena dzīvē. Tas ir pamats un visa sākums. Lai visām māmiņām, vecmāmiņām un vecvecmāmiņām izdevusies Māmiņdiena. Tie ir svētki, kuri sirdī mums ir katru dienu, bet svētdien vēlu atrast laiku radīt īpašas atmiņas, pavadot laiku kopā ar mīļajiem.