www. staburags.lv
1924. gada sākumā Latvijas Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments saņēma sūdzību no Vīgantes novada pilntiesīgajiem pilsoņiem. Dokumentam bija pievienoti vairāk nekā 70 saimniecību īpašnieku paraksti. Tajā aicināja atzīt Vīgantes novadu (1904. gadā likvidētā Vīgantes pagasta robežās) par jaunu pagastu brīvajā Latvijā — par Staburaga pagastu.
Artūrs Puga, vēsturnieks
Toreiz novadam bija citāda nozīme un skanējums nekā šodien Latvijas administratīvajā iedalījumā.
Rīgā saņēma vizuālos materiālus: Vīgantes pagasta shēmu, kā arī kartē iezīmētas preliminārās (iepriekšējas) Staburaga pagasta robežas.
Agrāk, 1923. gadā, Sēlpils pagasta, kur ietilpa Vīgantes novads, padome paziņoja, ka ir pret vīgantiešu atdalīšanos. Sēlpils pagastveču lēmumu atbalstīja arī augstākstāvošā instance — Jaunjelgavas apriņķa padome. Toreiz, 1922. — 1925. gadā, ar lieliem strīdiem dažādos līmeņos notika Latvijas pašvaldību robežu grozīšana un noapaļošana.
Vīgantiešu prasības noraidīja, sakot, ka pagasts būs par mazu, lai izpildītu nepieciešamās funkcijas, nodokļu un citas saistības, un Vīgantei ir jāpalīdz sēlpiliešiem karā izpostīto sabiedrisko ēku celšanā. Pašas Vīgantes novada saimniecības kopumā nebija tik ļoti cietušas karā.
Rīgā Iekšlietu ministrijas ierēdņi un ministrs atteicās atdalīt Staburaga pagastu. Nelīdzēja vīgantiešu skaidrojumi, ka Latvijā pastāv pagasti, kuru teritorija ir daudz mazāka nekā viņu novadam.
Vīgantieši sāka meklēt citus ceļus, kā tikt vaļā no Sēlpils pagasta. Vairums novadnieku (56 saimniecību īpašnieki) parakstīja dokumentus par to, ka vēlas pievienoties blakus esošajam Seces pagastam, ar kuru bija ciešas saites kara laikā un kura sabiedriskās ēkas bija vīgantiešiem pieejamas.
Deviņas Vīgantes novada saimniecības, kas atradās tuvu Sunākstes pagastam, ar parakstiem apliecināja, ka vēlas tam pievienoties, atdaloties no Sēlpils pagasta.
Seces pagasts pieņēma lēmumu, ka atbalsta vīgantiešu pievienošanos, arī Sunākste bija ar mieru uzņemt tos vīgantiešus, kas pieprasīja robežu grozīšanu. Bet Sēlpils pagasta vadība turpināja cīnīties pret daudziem neapmierinātajiem, kuri vēlējās atdalīties. Izskatīja un noraidīja arī prasības izveidot atsevišķu Daugavas pagastu.
Galu galā 1925. gadā Iekšlietu ministrija izlēma, ka vīgantiešiem jāpaliek Sēlpils pagastā, kuru togad pārdēvēja par Sēļpils pagastu. Kā izņēmumu divām sēlpiliešu saimniecībām ļāva iekļauties noapaļotajās Sunākstes pagasta robežās.
Kā liecina tā laika avoti, arī laikraksti, saimniecisko un pilsonisko vīgantiešu un daļas sēlpiliešu priekšstati par nākotni, intereses bija ļoti atšķirīgas. Kā stāstīja, Sēlpilī kopš 1922. gada bija atjaunojusies komunistiskā kustība (J. Ķipers. Raiņa klubs Sēlpilī. Padomju Daugava (Jēkabpils), 3.11.1979.). Atmiņas un dažādi avoti liecina, ka Vīgantes novada iedzīvotāji bija pret prokomunistisko elementu aktivitātēm pagastā.
Kādreizējā Vīgantes novada teritorija tagad aizņem daļu no Staburaga pagasta. Nosaukums “Vīgantes novads” ir pelnījis, lai to lietotu sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem, tuvākiem un tālākiem viesiem, ar tiem, kas interesējas par cilvēkiem un notikumiem šeit un Sēlijā vispār.
Rakstam pievienotie attēli ir dokumentu kopijas no Latvijas Valsts vēstures arhīva (LVVA).
Reklāma