Kurš gan nav sapņojis nokļūt tālās zemēs, izbaudīt dabas burvību, iepazīt cilvēkus un savdabīgo vidi? Jauniešiem šādu varbūtību piedāvā daudzās studiju iespējas ārzemēs.
Kurš gan nav sapņojis nokļūt tālās zemēs, izbaudīt dabas burvību, iepazīt cilvēkus un savdabīgo vidi? Jauniešiem šādu varbūtību piedāvā daudzās studiju iespējas ārzemēs. Sākumā tas šķiet vienkārši: pasaule ir vaļā — brauc! Mācies, strādā, atpūties! Vai pietiek tikai ar pašaizliedzīgu vēlmi mācīties? Vai ārzemēs iegūtās zinības ir līdzvērtīgas iespējām Latvijā? Varbūt vienkāršāk ir mācīties tepat?
Jāzina svešvaloda
Lai mācītos ārpus Latvijas, ir divas iespējas: studēt par savu naudu vai piedalīties konkursā, iegūstot studijām stipendiju. Studēt var gan pilna vai nepilna laika kursā, gan arī izmantot piedāvātās tālmācības programmas.
Latvijas jaunieši jau vairākus gadus var piedalīties konkursos par stipendijas iegūšanu. Galvenais priekšnoteikums ir izcilas svešvalodas zināšanas un motivēts studiju izvēles pamatojums. Turklāt Eiropas zemēs nepietiek ar angļu valodu vien, jāzina arī tās valsts valoda, kurā mācās.
Vidusskolēnus neņem
Mūsu tuvākie ziemeļu kaimiņi piedāvā interesantas studiju iespējas Dānijā, Somijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā. Lai studētu kādā no Zviedrijas augstskolām, labi jāzina zviedru valoda. Zviedrijā gan augstākās izglītības sistēma nepieļauj studiju sākšanu uzreiz pēc vidusskolas, ir tikai dažas augstskolas, kurās organizē zviedru valodas iesācēju kursus tieši vidusskolēniem.
Šajā valstī augstākā izglītība valsts augstskolās ir bez maksas. Visiem studentiem jāmaksā par darbošanos studentu biedrībā un jāspēj pierādīt, ka viņi var segt savus izdevumus. Te ar iegūto stipendiju pietiktu, jo tā ir 4000 zviedru kronu mēnesī (apmēram Ls 250). Galvenā prasība pretendentiem: universitātē zviedru valoda jāstudē kā galvenais priekšmets.
Stipendiju skaits limitēts
Informāciju par stipendijām studijām ārzemēs, to saņemšanas kārtību un izglītības testiem var iegūt Valodu mācību centrā Rīgā. Ir arī noteikts laiks, līdz kuram var iesniegt pieteikumus. Sorosa fondam pieteikumus viena gada studijām ASV var iesniegt līdz novembra beigām, Centrālā Eiropas Universitāte pieteikumus pieņem līdz janvāra vidum. Eiropas Savienības reģionālājā stipendiju atbalsta programmā studijām Austrumeiropas vai NVS valstīs var pieteikties līdz aprīlim, bet jaunietim jau ir jāstudē kādā no Igaunijas, Lietuvas vai Polijas augstskolām, tad viņš var pieteikties uz stipendiju studiju turpināšanai šajās augstskolās. Katrai augstskolai ir paredzēts, cik studentiem no citām valstīm gadā piešķir stipendiju. Piemēram, Islandē tikai vienam cilvēkam, Norvēģijā — 150 Austrumeiropas studentiem, bet Zviedrijā un Somijā skaits nav limitēts. Daudzas augstskolas norāda arī studiju programmas, kuru apgūšanai stipendijas piešķir.
Apmainās studentiem
Ļoti daudz iespēju studēt ir tiem, kuriem jau ir augstskolas diploms vai vismaz sāktas mācības kādā no Latvijas augstskolām. Mācību ilgums visās valstīs nav vienāds, piemēram, Lielbritānijā vidusskolā ir 13 klašu. Ja jaunietis beidzis tikai vidusskolu, mācībām ārzemēs ar stipendiju var pieteikties tikai uz ASV vai Kanādu.
Ir arī dažādas studentu apmaiņas programmas. Tās pārsvarā paredzētas jauniešiem, kuri vēlas papildināt gan savas zināšanas, gan dzīves pieredzi jebkurā no pasaules valstīm, vecumā no 15,5 līdz 28 gadiem. Tās gan ir maksas programmas par dažādu cenu (vidēji USD 3000 — 6000).
Ja kādam tas ir nepiepildāms sapnis, ir iespēja savā ģimenē uzņemt Latvijā mācīties gribošu ārzemnieku.
Atzīt savā valstī
Kā sagatavošanās nopietnām studijām varētu būt vasaras kursi valodas un attiecīgās valsts kultūras apgūšanai. Arī kursu laikā maksā stipendiju. Jauniešiem jābūt priekšzināšanām šīs valsts valodā. Kursu izvēle ir ļoti plaša, bet stipendijas paredzētas nedaudziem. Vecuma ierobežojuma kursu apmeklēšanai nav, bet pārsvarā tie gan paredzēti jauniešiem, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu.
Kaut arī vārdi “studējis ārzemēs” izklausās nopietni un svarīgi, tas vēl nenozīmē, ka iegūto diplomu atzīs arī Latvijā. Viens no svarīgākajiem vērtēšanas kritērijiem visās Eiropas valstīs ir kopīgs — diplomam jābūt atzītam tajā valstī, kurā tas piešķirts. Tas attiecas arī uz Latvijā izsniegto diplomu vērtējumu ārzemju augstskolās.
Lielas iespējas studijām ārzemēs paveras Latvijas augstskolu studentiem. Piemēram, Latvijas Universitātei ir noslēgts apmēram 50 sadarbības līgumu ar augstskolām 20 pasaules valstīs. Iespēja izmantot stipendiju gan dota tikai maģistrantiem un bakalaura programmas studentiem, sākot ar trešo studiju kursu. Pirmā un otrā kursa studenti arī var braukt uz ārzemēm — tikai par savu naudu.
Krievijā plašas iespējas
Ja jums nav pa kabatai mācības tālās Amerikas universitātēs vai Anglijas koledžās, vai arī valodu nezināšanas dēļ nevarat pretendēt uz stipendiju, varat izvēlēties augstākās izglītības iegūšanu Krievijā. Šīs valsts augstskolās ar prieku uzņem studentus no Latvijas, un arī izglītības kvalitāte tur neesot sliktāka nekā rietumos. Piedāvāto fakultāšu skaits ir pārsteidzošs, ir no kā izvēlēties. Maskavā vien ir vairāk nekā 230 augstskolu, Sanktpēterburgā — vairāk nekā 100.
Mācību maksa salīdzinoši ir zema. Mācības Filoloģijas fakultātē maksā 1500 dolāru gadā, bet Juridiskajā — 2600. Daudzas skolas piedāvā arī kopmītni.
Sameklēs internetā
Informāciju par studiju iespējām ārvalstīs var iegūt gan internetā, gan dažādās firmās, izglītības centros un informācijas birojos. Galvenais ir neapmulst un zināt, ko vēlaties. Par studiju iespējām Ziemeļvalstīs daudz var uzzināt arī Aizkrauklē, pieaugušo izglītības centrā. Tā vadītāja Anita Ostrovska sola palīdzēt ikvienam studētgribētājam: “Varam piedāvāt materiālus par studijām un iestādēm, kuras tās organizē. Ja jaunietis zina, kas viņu interesē un kurā valstī viņš vēlas studēt, palīdzēsim sameklēt šādus materiālus arī internetā.”
Konkordija ir reāls sapnis
Lai gan Igauniju neesam pieraduši uzskatīt par ārzemēm, Konkordijas starptautiskā universitāte Igaunijā ir daudzu valstu studentu iecienīta un prestiža augstskola. Tajā mācās ļoti daudz latviešu, arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja Viļņa Plūmes meita Baiba.
Galvenais, kādēļ jaunieši izvēlas studijas šajā augstskolā, ir tās augstais studentu sagatavošanas līmenis un visā pasaulē atzīts diploms. Konkordijas starptautiskā universitāte dibināta Amerikas Savienotajās Valstīs, tāpēc tajā mācību process un vērtēšanas sistēma ir līdzīga ASV augstskolām. Mācības notiek angļu valodā.
Daudznāciju profesori
Studentiem jāiegūst 164 kredītpunkti, par vienu mācību priekšmetu var iegūt četrus punktus semestrī. Ieskaites studenti kārto internetā, nosūtot tās pasniedzējiem. Lekciju laikā notiek daudz diskusiju. Par aktuālām norisēm savas domas izsaka gan pasniedzēji, gan studenti.
Lielākā daļa profesoru te ir no Anglijas, Amerikas un dažādām Eiropas valstīm. Skolā mācās studenti no 17 pasaules valstīm.
Mācību maksa augstskolā ir samērā augsta, bet studentiem ar ļoti labām sekmēm un sasniegumiem mācību olimpiādēs ir atlaides. Studentiem te ir diezgan jāpapūlas, lai izceltos citu vidū, jo pārsvarā visi ieradušies mācīties, nevis jautri pavadīt laiku.
Pirms doties studēt uz ārzemēm, atbildiet uz jautājumiem:
Kurā valstī vēlaties mācīties, kāpēc?
Kādas ir manas svešvalodu zināšanas, vai tās ir pietiekamas?
Cik maksā mācības?
Vai iegūtās zināšanas vai grāds turpmāk man būs noderīgs?
Vai es gribu mācīties lielā pilsētā vai varbūt laukos?
Kur dzīvot — kopmītnē vai varbūt noīrēt dzīvokli kopā ar kādu citu?
Vai šī skola piedāvā programmas, kas mani interesē?
Kādi būs pārējie studenti, vai es varēšu mācībās ar viņiem konkurēt?
Kad jāpiesakās mācībām, kādi dokumenti nepieciešami?
