Slavenā beļģu dramaturga Morisa Māterlinka lugā “Zilais putns” ir kāda brīnišķīga epizode, kurā vēl nedzimušie bērņuki kaut kur tur — “aiz mākoņa maliņas” — nepacietīgi gaida brīdi, kad uz zemes dzīvojošie vecāki viņus beidzot pasauks.
Slavenā beļģu dramaturga Morisa Māterlinka lugā “Zilais putns” ir kāda brīnišķīga epizode, kurā vēl nedzimušie bērņuki kaut kur tur — “aiz mākoņa maliņas” — nepacietīgi gaida brīdi, kad uz zemes dzīvojošie vecāki viņus beidzot pasauks. Ir arī cita teorija, ka paši bērni izvēlas savus vecākus. Ja tas tā, būtu interesanti zināt, cik lielā mērā viņu lēmumu varētu ietekmēt pasaulīgās dzīves materiālā puse.
Gaidībām atvēlēts atšķirīgs laiks
Pat visai kompaktajā Eiropas kontinentā cilvēkbērna ierašanās pasaulē saistīta ar visai atšķirīgām priekšrocībām un materiālajiem labumiem. Lai cik rezignēti mēs vērtētu Latvijas dzīves līmeni uz Eiropas attīstītāko valstu fona, māmiņas un jaundzimušā atbalsta ziņā Latvija pierāda savu piederību Eiropai.
Vācijā topošā māmiņa domām par bērniņu pilnībā var nodoties 6 nedēļas pirms un 8 nedēļas pēc priecīgā notikuma, savukārt Grieķijā abi periodi ir vienlīdz gari — 56 dienas, gluži tāpat kā Luksemburgā un arīdzan Latvijā (pašreiz gan apzinīgākās grūtnieces, kuras laikus reģistrējas, saņem papildbalvu — 14 dienu, vēl par 2 nedēļām pēcdzemdību atvaļinājumu paildzina dzemdību sarežģījumi vai dvīņi).
Francijā noteikts cits sadalījums — 6 nedēļas pirms un 10 nedēļu pēc dzemdībām. Interesanti, ka, sagaidot ģimenes trešo atvasi, valsts paredzējusi 26 brīvas nedēļas (8 no tām pirms dzemdībām), savukārt dvīņiem — 34 nedēļas (12 — pirms dzemdībām). Bet, ja nu Dieviņš jauno māmiņu aplaimojis ar vairāk nekā diviem jaundzimušajiem, Francijas valsts no savas puses viņai dāvā 46 nedēļas garu atvaļinājumu (24 nedēļas — pirms piedzimšanas). Somijā pēc ražīgākām dzemdībām par katru papildus jaundzimušo pienākas attiecīgi 60 papildatvaļinājuma dienu bērna kopšanai.
Grūti noteikt vientuļās mātes
Gribētu pievērst uzmanību kādai Čehijas īpatnībai. Latvijas otrās brīvvalsts gados atšķirībā no padomju laika likvidēja vientuļajām mātēm noteiktās priekšrocības. Protams, šajā nenoformēto attiecību laikā grūti noteikt īsteni vientuļas mātes. Nez kā to izvērtē Čehijā, tomēr šajā zemē tradicionālo maternitātes pabalsta ilgumu (28 nedēļas) līdz 37 nedēļām pagarina gan pēc vairākbērnu dzemdībām, gan arī vientuļajām mātēm.
Vairākām Eiropas valstīm raksturīgo tendenci — samazināt pirmsdzemdību atvaļinājuma laiku, attiecīgi palielinot apmaksāto periodu pēc mazuļa piedzimšanas, ar sapratni uzņemtu arī daudzas mūsu jaunās māmiņas, kurām grūtniecības laikā nav nekādu īpašu sarežģījumu, jo svarīgāks un grūtāks tomēr ir jaundzimušā aprūpes laiks. Varbūt nākotnē to varēs izvēlēties pati sieviete.
Piemēram, Lihtenšteinā no 20 maternitātes atvaļinājuma nedēļām tikai 4 paredzēts vaļoties pirms bērna dzimšanas, tāpat kā Dānijā, toties tur apmaksāts pēcdzemdību atvaļinājums atvēlēts vēl 24 nedēļu garumā pēc bērna nākšanas pasaulē. Interesanta ir piebilde, ka pēdējās 10 no šīm 24 nedēļām pabalstus mazuļa aprūpei var saņemt jaunais tēvs.
Dzemdību atvaļinājums tēviem?
Aizkustinoši, ka Zviedrijā jaunie tēvi sakarā ar bērniņa piedzimšanu ir tiesīgi saņemt 10 “tēva dienu”. Dānijā tēvi drīkst mātes vietā izmantot pēcdzemdību atvaļinājumu. Latvijā, ja vien priekšniecība nav īpaši labvēlīga, pat pēc ģimenes dzemdībās pavadītas moku nakts varonīgie tētuki bieži vien spiesti doties darbā izvārguši, bāli, apsarkušām acīm…
Latvijā pašreiz spēkā esošie likumi ir pretrunīgi, jo darba likumdošana paredz bērna kopšanas atvaļinājumu piešķirt vienīgi mātēm, kamēr maternitātes pabalstu drīkst izmaksāt arī tēviem. Pagaidām gan šādi gadījumi Latvijā ir reti un vairāk saistīti ar ekstremālām situācijām — mātes nāve, slimība utt. Tomēr Labklājības ministrijas Pabalstu nodaļas vadītāja Ināra Baranovska pavēstīja priecīgu jaunumu: nākamgad 1. jūnijā apstiprināmais jaunais Darba likums atļaus bērna kopšanas atvaļinājumu likumīgi pieprasīt arī stiprajam dzimumam, ja pašai ģimenei tā šķitīs labāk un izdevīgāk.
Ne visur Eiropā 100%
Mūsu valdība pelnījusi atzinību par jūtamo bērna piedzimšanas pabalstu, kura pamatsummu — 98 latus — jaunā māmiņa var itin viegli dubultot, laikus reģistrējoties grūtniecības uzskaitē. Šādu labvēlību vairāk diktēja nevis valsts pārticība, bet gan daudzu jauno ģimeņu nabadzība, kā arī raizes par katastrofāli zemo dzimstību Latvijā.
Maternitātes pabalstus Latvijā (arī Igaunijā) aplēš 100% apmērā no līdzšinējās algas, kamēr dienvidu kaimiņi izmaksā tikai 80 procentu.
Protams, salīdzināt Baltijas valstis ar citām Eiropas zemēm varam vienīgi nosacīti, jo zinām, kādas algas saņem jaunās māmiņas Luksemburgā, Nīderlandē un Norvēģijā. Maternitātes pabalsts adekvāts saņemtajai algai ir arī Polijā un Spānijā.
Pabalstu rēķina no… pensijas
Apvienotās Karalistes zemēs jaunās māmiņas saņem 90% algas (gan tikai pirmās 6 nedēļas), Beļģijā — 82% (pirmās 30 dienas, vēlāk tas sarūk), Itālijā maternitātes pabalsts ir 80% no saņemtās algas. Īrijā šie procenti šķiet viszemākie — tikai 70, tomēr te, tāpat kā vēl dažās Eiropas valstīs, Latviju ieskaitot, fiksētas minimālās vai maksimāli pieļaujamās robežas.
Interesanti ir principi, pēc kuriem dažās valstīs savdabīgi aprēķināts bērna piedzimšanas vienreizējais pabalsts: Polijā tas noteikts 20% apmērā no vidējās darba algas valstī, bet Ungārijā… 150% no minimālās vecuma pensijas!
Un tomēr — vismaz man maternitātes atvaļinājuma ilgums šķiet pat nozīmīgāks par konkrētām naudas — summām. Nešaubos, ka “tie aiz mākoņa maliņas” domā gluži tāpat. Kāds gan labums no prāvas naudas, ja nebūs iespējas pietiekami ilgi un netraucēti izbaudīt unikālos mātes un jaundzimušā divatnības brīžus?
