Tikšanos ar reģionālās preses pārstāvjiem Ministru prezidents Andris Bērziņš, tāpat kā viņa priekšgājēji, rīko katru mēnesi.
Tikšanos ar reģionālās preses pārstāvjiem Ministru prezidents Andris Bērziņš, tāpat kā viņa priekšgājēji, rīko katru mēnesi. Atbildes par visus valsts iedzīvotājus skarošiem jautājumiem Bērziņa kungs sniedz arī radio, televīzijā un lielajos dienas laikrakstos. Šādās tikšanās reizēs žurnālisti cenšas uzzināt kaut ko tikai sava rajona ļaudis interesējošu.
Zibeni novērst nespēs
Bērziņa kungs ir optimistiski noskaņots un pārliecināts, ka šī valdība nostrādās līdz pat 8. Saeimas vēlēšanām. Viens no galvenajiem jautājumiem, kurš valdībai šobrīd jārisina, ir konstruktīva un precīza budžeta izpilde, nodokļu iekasēšana, cīņa ar korupciju un nelegālām aktivitātēm uz robežas. “Videokameras uz robežas strādās… Zibeņus gan mēs novērst nevarēsim!” saka premjers.
Referendumu par radaru
“Rēzeknes Vēstis”, protams, visvairāk interesē Audriņu pagastā paredzētais radars. Vai vietējā pašvaldība par šo jautājumu varētu rīkot referendumu?
A. Bērziņš: — Aizsardzības ministrijas atbildīgās amatpersonas nav izdarījušas visu vajadzīgo sabiedrības informēšanā. Nepieciešama trešā neatkarīga puse, kas baudītu iedzīvotāju uzticību un vispusīgi izvērtētu šo projektu. Zinātņu akadēmijas prezidentam Stradiņa kungam ir nosūtīta vēstule ar lūgumu norīkot zinātnieku grupu, kura varētu bezkaislīgi izpētīt šo jautājumu. Pašvaldībām ir tiesības rīkot referendumu, taču, pirms to dara, vajadzētu iegūt pilnīgu informāciju un uzticēties neatkarīgajiem ekspertiem. Labot kļūdas vienmēr ir grūtāk un dārgāk nekā nepieļaut tās.
Par algas palielināšanu atbild deputāti
“Zemgales Ziņas” (Jelgava):
— Kā jūs, bijušais Rīgas mērs, vērtējat lavīnveidīgo algu paaugstināšanu pilsētu mēriem, arvien palielinot plaisu starp pilsētas vadītāja un iedzīvotāju vidējo algu?
— Likumā par pašvaldībām domei ir tiesības noteikt algas saviem vadoņiem, un domes šādi rīkojas. Vai tas ir labi vai slikti — tas jāskatās katrā konkrētajā gadījumā. Ja cilvēks strādā, spēkus nežēlojot, reāli pavada dienas lielāko daļu — no gaismas līdz gaismai, pilsētas jautājumus risinot, tad, protams, normāla alga jāmaksā. Nebūtu pareizi to sasaistīt ar vidējo algu valstī vai tautsaimniecībā, jo iespējas maksāt katrā konkrētajā gadījumā ir atšķirīgas. Atbildība par šādu lēmumu būtu jāprasa no katras pilsētas domes deputātiem, kuri par algas palielinājumu balsojuši.
Nekas nav “iesaldēts”
“Bauskas Dzīve” interesējas, vai reģionālā reforma līdz Saeimas vēlēšanām ir “iesaldēta”. Ministru prezidents paskaidro, ka reģionālā reforma nebūt nav “iesaldēta”. Viss notiek. Pašvaldību apvienošanās jau arī ir reģionālā reforma. Katrā Ministru kabineta sēdē izskata jautājumu par kāda novada izveidošanos.
— Esmu gandarīts, ka aktivitāte arvien palielinās. Mēs maksimāli atbalstām novadu veidošanos gan no investīciju programmas, gan no ceļu fonda naudas. 2005. gadā pašvaldību vēlēšanām jānotiek jaunajās teritorijās, — uzsver Bērziņa kungs.
102 novadi — tas ir kompromiss
Kolēģi no Dobeles rajona laikraksta “Zemgale” nodarbina doma, kas notiks, ja jaunie novadi, kas izveidosies, neatbildīs 102 novadu projektam? Vai visu vēlreiz reformēs?
— Nekas nenotiks! 102 novadi — tas bija savdabīgs kompromiss starp Pašvaldību savienību un valsti. Lielās pilsētas taču iestājās par 33 pašvaldību modeli. Kāpēc 102? Tāds dalījums tāpēc, lai šajās pašvaldībās ap 2005. gadu dzīvotu vismaz 5000 cilvēku, kaut gan pasaules prakse liecina: lai pašvaldība ekonomiski varētu labi attīstīties, tajā jābūt ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, — apgalvo premjers. — Ja šie novadi veidojas lielāki, nekā paredzēts, es tur nesaskatu nekādu problēmu. Katru gadījumu izvērtē Administratīvi teritoriālās reformas padome.
It kā jau būtu iestājušies
Arī reģionālās preses žurnālistiem šķiet, ka mēs jau it kā esam iestājušies Eiropas Savienībā, jo visus likumus un noteikumus piemērojam ES valdošajiem. Vēl taču nav pat noticis referendums!
— Referendums, protams, būs. Piekrītu, ka vajadzētu mainīt vārdu salikumu: nevis Eiropas Savienības noteikumi, bet gan Latvijas noteikumi, kuri saskaņoti ar Eiropas normām. Mūs neviens nekur nespiež stāties, tā ir mūsu pašu izvēle. Eiropas Savienība pirms diviem gadiem ir pieņēmusi lēmumu kļūt par viskonkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē. Kamēr Eiropa bija sadrumstalota, tā ekonomiski nevarēja stāties pretī Amerikai. Nu tai ir izredzes kļūt par līdzvērtīgu partneri, un arī mēs tajā skaitā. Nelabvēlīgu referenduma rezultātu es izslēdzu, jo pamatā tas ir mūsu drošības jautājums, — ir pārliecināts Andris Bērziņš.
Likumi nopakaļ darīšanai
“Staburags”: — Mums Latvijā likumi iet nopakaļ darīšanai. Vispirms saraušam miljonus, uzceļam pilis, tad pieņemam likumu par nulles deklarācijām. Tas pats sakāms par mazajām spēkstacijām. Kad jau visās iespējamajās vietās tās uzbūvētas, pieņemam likumu, ka tās tomēr nedrīkst būvēt. Kā būs turpmāk?
— Ministru kabinets pieņēma lēmumu par upju zivju resursu aizsardzību un uzdeva divām ministrijām — Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības — izstrādāt aizsargājamo upju sarakstu. Tāds saraksts ir izstrādāts un otrdien (15. janvārī — aut.) Ministru kabinetā pieņemts. Mūsu mājaslapā to varēs izlasīt.
27 spēkstacijas vēl uzcels
Uz Latvijas upēm ir uzbūvētas 104 mazās spēkstacijas. Līdz brīdim, kamēr šie grozījumi Zvejniecības likumā stāsies spēkā, virkne uzņēmēju ir izpildījuši prasības jaunu HES celtniecībai un iesnieguši dokumentus Ekonomikas ministrijā. Kamēr nebija upju saraksta, šis jautājums bija atlikts. Tagad upju sarakstam pievienots papildinājums ar 27 spēkstacijām, kuru projekti un jaudas visur ir saskaņoti, un tās tiks uzceltas.
— Un ko jūs kā bijušais ogrēnietis varētu teikt par Mazogres spēkstaciju, ap kuru virmo kaislības?
— Es joprojām esmu ogrēnietis un godīgs nodokļu maksātājs! Konkrēti neko nevaru pateikt, viss būs lasāms mājaslapā. Katrā ziņā tiem, kas būs rīkojušies atbilstoši likumam un visas prasības izpildījuši, mēs nevaram pateikt: mīļie cilvēki, tagad likumi ir mainījušies! Nesaukšu konkrētus skaitļus, bet, izskatot iesniegumus, redzams, ka dubultā tarifa dēļ celt mazās spēkstacijas gribēts gandrīz pēc katriem 100 metriem…
Noteikumus bez naudas neievērosi
Veterinārijas noteikumus, kurus Eiropas Savienība izvirza pat dažu govju turētājiem, nespēs ievērot lielākā daļa Latvijas lopkopju. Ministru prezidents uzskata, ka mums nekas cits neatliks — būs vien jāievēro, ja gribam saglabāt lopkopības produkcijas eksporta kvotas.
Bet ko darīt tiem, kuri attīsta tikai naturālo saimniekošanu savam patēriņam, kuriem lauksaimniecība ir dzīvesveids? Noteikumi it kā attiecas arī uz šādām saimniecībām. Tas pats sakāms par jaunajām darba drošības noteikumu prasībām. Tās, protams, ir jāievēro, taču cik naudas tam vajadzīgs! Kur lai to ņem nabadzīgais laucinieks, kuram pat darba nav?
Ministru prezidents gan iebilst, ka savlaik taču pildījām arī Padomju Savienības instrukcijas un stingros noteikumus, bet pret Eiropas Savienības izvirzītajiem iebilstam. Ja gribam savu produkciju pārdot, īpaši pēc trakumsērgas gadījumiem, mums nāksies pakļauties, jo nevienā citā tirgū par mūsu preci tik daudz nemaksās.
Biedrenei Ždanokai personības šķelšanās
“Staburags”: — Ja jūs būtu Rīgas mērs, vai pieļautu, ka jūsu vadībā strādā biedrene Ždanoka?
— Tad, kad es biju Rīgas mērs, Ždanoka bija Rīgas domes deputāte un strādāja opozīcijā. Teikšu godīgi — mums bija atšķirīgi viedokļi politiskos jautājumos, bet citādi viņa “turējās rāmjos”. Es domāju, tas ir neloģiski: viņa taču ir partijas vadītāja, kuras programmā rakstīts — pret privatizāciju, bet vadīs privatizācijas komisiju! Tādējādi Ždanokas kundze nonāk absolūtā konfliktā ar savu partiju, var pat sākties personības šķelšanās…
Žurnālisti un Ministru prezidents Andris Bērziņš pārrunāja arī daudzus citus jautājumus.
Cienījamie lasītāji! Ja arī jums ir kādi jautājumi premjeram, rakstiet vai zvaniet redakcijai, un nākamreiz mēs tos Bērziņa kungam uzdosim!
