Kurmenes pagastā dzīvo 835 iedzīvotāji. No tiem 196 ir pensionāri. 17. janvārī tradicionālajā pensionāru ballē Kurmenē pulcējās daudz apmeklētāju.
Kurmenes pagastā dzīvo 835 iedzīvotāji. No tiem 196 ir pensionāri. 17. janvārī tradicionālajā pensionāru ballē Kurmenē pulcējās daudz apmeklētāju.
Kurmenieši atzīst, ka šāds pasākums viņiem ir gluži vai vēsturisks notikums — vienreiz gadā satiekas pagasta vecie ļaudis, izrunājot visu svarīgo un sasāpējušo. “Dažs saka — pagasta centrā neesmu bijis kopš pagājušās balles. Šajā pasākumā katru gadu ir vairāk apmeklētāju,” stāsta Zita Smiļģe. “Cilvēki jau iepriekš zvana, interesējas, kādi mākslinieki šogad viesosies.”
Valsis glāžu šķindā
Ik gadu pasākumā sumina jubilārus. Novēlējums un dāvana sarūpēta gan tikko pensijas gadus sasniegušajiem, gan kurmeniešiem jau krietni ievērojamā vecumā. Astoņdesmit gadu jubileju pagājušajā gadā svinēja pieci, bet astoņdesmit piecu — divi pagasta iedzīvotāji. Viena no viņiem — Valentīna Grise — katru gadu brauc pat uz balli. Kurmenē dzīvo arī divi 90 gadu veci ļaudis.
Jubilāriem svētkos dziesmotu sveicienu dāvināja jaunais operas solists Artūrs Mangulis. Viņa un sievas Lindas (grupa “Buččča”) uz glāzēm spēlētie skaņdarbi priecēja un it kā aizkustināja vissmalkāko dvēseles stīgu. Taisnība mūziķa vārdiem: “Uz glāzēm Bēthovens skan vislabāk.” Jubilārus glāžu šķindā aicināja dejot klasisku valsi. Pagasta padomes priekšsēdētājas un viņas deju partnera valša temps pārsteidza Manguļu pāri: “Parasti mums vajag spēlēt lēnāk, lai pieskaņotos dejotājiem, bet šoreiz ar grūtībām tikām līdzi.”
“Bučččas” mūziķis piebilst, ka spēlēt uz glāzēm jāmācās speciāli: “Kāds varbūt aizies mājās un pārkravās sekciju — vai manas glāzes sliktākas? Ja ņemsiet palīgā īsta sudraba karotītes, varbūt arī izdosies.”
Vecākā viešņa
Deju mūzikas ritmā atraisās Kurmenes ļaužu soļi. Te var sastapt ne mazums interesantu cilvēku. Ievēroju sirmu kundzi, kura uz balli atnākusi maza zēna pavadībā. Alisei Tārs ir 87 gadi, šķiet, viņa ir vecākā balles viešņa.
“Es gāju uz veikalu pēc svecēm, bet paliku uz balli. Kaimiņiem atslēdza elektrību, līdz ar to arī man,” stāsta Alises kundze. “Biju uz Jaungada balli pagājušajā gadā. Man ļoti patika bērnu sniegums, tāpēc ienācu arī šodien.” Vecvecmāmiņu ballē pavada astoņgadīgais Oskars, kurš pēc tam palīdzēs nokļūt mājās.
Direktoram Kurmenē patīk
Pagasta darbinieki atzīst, ka šoreiz ir daudz vīriešu. Jautrā vīru kompānijā sastopams arī bijušais skolas direktors Vladislavs Trantovskis: “Lai gan esmu dzimis Latgalē, jau ilgus gadus dzīvoju te. Dzimtajā pusē gaida tukšas mājas un saimniecība, varētu jau tur atgriezties, bet Kurmenē tik pierasts.”
Bijušais direktors labprāt atceras laiku, kad vadījis skolu: “No vienas mājas uz skolu gājām pieci pedagogi: es, sieva, meita, dēls un znots, kurš mani direktora darbā nomainīja.” Vladislavs Trantovskis pedagoģiskajā darbā nostrādājis 50 gadu un trīs mēnešus, bijis direktors trijās skolās.
Sapnī stāda mežu
26. februārī 81 gada jubileju svinēs Pēteris Galarovskis — ilggadējs mežsargs un “mūžīgais kurmenietis”, kā pats saka, te dzimuši arī viņa senči. No 1939. līdz 1996. gadam Pēteris Galarovskis strādājis vienā darbavietā un lepojas, ka pēc sevis kaut ko atstājis: “Manis stādītās egles aug dzimtajā pagastā. 1936. gadā, darbojoties mazpulkā, arī skaisto bērzu birzi pie veikala stādīju.”
Pēc pamatskolas absolvēšanas viņš sācis strādāt par mežsarga palīgu. Tikai vēlāk zinības mācījies kursos. “Meža lietas man asinīs,” bilst runīgais vīrs. “Pat tagad vēl sapnī bieži redzu, ka strādāju mežā. Man ļoti nepatīk meža tagadējais izskats. Agrāk gar šosejām mežu necirtām, bet tagad tas izpostīts.”
Galarovska kungu bijušie kolēģi nav aizmirsuši — brauc ciemos, sūta sveicienus vai cienastu no kārtējā medījuma. Vēl strādājot par mežsargu, kolēģi uzdāvinājuši motociklu un zirgu.
Vecais kungs dzīvo viens pats, jo bērni Rīgā. Tikai dažkārt atbrauc ciemos, sieva mirusi.
“Vēl jūtos labi,” viņš saka, “pats tieku galā ar visām saimniecības rūpēm. Slaucu gotiņu, baroju zirgu, cūkas. Saimniecība nav liela un peļņu nedod, bet arī bezdarbībā dzīvot nevaru. Ne tikai šis pasākums vien ir mūsu, veco kurmeniešu, svētki, arī ikgadējā Pēterdienas balle ir tāda kopābūšana un reize, kad satikt draugus.”
