Janvārī apkopojam, kā veicies pagājušajā gadā. Kāds tas bijis Aizkraukles rajona lauksaimniekiem? Stāsta Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Ināra Regīna Grīnblate.
Janvārī apkopojam, kā veicies pagājušajā gadā. Kāds tas bijis Aizkraukles rajona lauksaimniekiem? Stāsta Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Ināra Regīna Grīnblate.
— Tas bija smags un riska pilns, kad sējumi sala, kalta un slīka. Tāpēc arī raža bija pieticīga.
Labu mācību saņēmām par kartupeļiem. Latvijā gadiem ilgi to uzpircēji ņirgājās par kartupeļu audzētājiem, solot divus santīmus par kilogramu, jo tirgus bija pārpilns ar subsidētajiem bumbuļiem no pasaules malu malām. Samazinājās kartupeļu stādījumu platības, laika apstākļi pērn kaitēja ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, un svešzemju raža mūs neappludināja. Nu kartupeļu trūkst, tie maksā dārgi — līdz pat puslatam par kilogramu, iespējams, cena vēl pieaugs.
— Vai var apgalvot, ka pērn beidzot atzīta videi draudzīgā saimniekošana?
— Beidzot tas notika, bet ilgstoši valdīja nicīga attieksme pret sīkzemniekiem, kuri atturējās no ķimikāliju lietošanas. Viņus nepārtraukti baidīja ar izputēšanu. Cilvēki sākuši interesēties par veselīgu pārtiku. Līvu laukumā Rīgā rosīgi darbojās Zaļais tirgus, un pirmo reizi valsts vēsturē zemniekiem par bioloģisko saimniekošanu piešķīra arī subsīdijas.
— Pērnā gada nogalē zemnieki sagaidīja arī ilgi solīto SAPARD atbalstu.
— To gaidījām tik ilgi, ka jau bijām paguruši. Lauksaimnieks nav zaķis, kas jož un kož nost to, kas citiem izaudzis — viņš strādā un plāno gadu no gada, liek naudu ražošanā, bet par produkciju saņem mazāk nekā citur pasaulē, arī subsīdijas ir daudz mazākas.
Saimnieki līdz šim nevarēja sagatavot projekta pieteikumus, jo nebija zināmi visi SAPARD nosacījumi un termiņi. Laika ir maz, bet gan jau paspēsim. Daudzas saimniecības arī bez SAPARD atbalsta jau vairākus gadus veido projektus. Visu cieņu šiem zemniekiem! Īpaši izceļas zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi”, “Ībēni”,
