Jāņu naktī galvā jāliek svētku simbols un veiksmes talismans — vainags

Maruta ir dejas un ritmikas skolotāja Skrīveros un Jēkabpilī. Skolas gados viņa sāka dejot tautas dejas un dara to joprojām. Tautastērps tiek vilkts ne tikai koncertos, bet arī svinot Jāņus. Jāpiebilst, ka viņas skapī ir vairāki personīgie tautastērpi. Neatņemama rotāšanās sastāvdaļa ir vainags. “Citreiz vainags ir greznāks, citreiz mazliet vienkāršāks. Pastāv paraža, ka namamātei jābūt pēc iespējas skaistākam vainagam. Ir dzirdēts viedoklis, ka tieši sarkanā āboliņa vainags ir saimnieču vainags. Svinot Jāņus, galvenais, lai vainags ir — gan meitām, gan puišiem. Jāpin savu iespēju un prasmju robežās. Vēlams vainagu pīšanu apgūt no mazotnes, jo tie labākie un smukākie padodas, kad jau roka ietrenējusies uzpīt kādus desmitus. Drošāk ir pīt stingru vainagu, pati pinu bizē — zinu, ka tas atbildīs izmēram un neizjuks. Vainagā var iepīt visdažādākos ziedus un pļavas zāles. Citi vainaga pīšanā izmanto diegu, citi tradicionāli vainagu pin tikai ar ziedu kātiņiem — tāds noteikti izstiepsies,” stāsta Maruta.