15. maijā Latvijā oficiāli atklāta peldsezona. Katru gadu, līdzko siltāks laiks, ugunsdzēsēji glābēji steidzas palīgā nelaimē uz ūdens nokļuvušajiem, tādēļ aizvadītajā nedēļā Aizkraukles daļas ugunsdzēsēji glābēji piedalījās nodarbībās uz ūdens, lai peldsezonas sākumā atsvaidzinātu iemaņas glābšanas darbos uz ūdens. Mācībās piedalījās arī “Staburags”.

Mācības pārtrauc ugunsnelaime

Aizkraukles Valsts ugunsdzēsības un glābšanas daļas (VUGD) vīriem mācības uz ūdens notiek Daugavā pie pilsētas kultūras centra. Šī vieta ir praktiska vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem — tā ir tuvu VUGD daļai, un izsaukumu gadījumā glābēji var ātri steigties palīgā. Tieši šāds scenārijs piepildījās trešdien. Laiva jau bija ūdenī, kad rācijā atskanēja izsaukums. Pirmā ekipāža uzreiz devās ceļā, palikušie nostiprināja laivu un veica citas darbības, lai nepieciešamības gadījumā bez kavēšanās varētu izbraukt. Seces pagastā vienstāva neapsaimniekotu dzīvojamo māju 100 m² platībā bija pārņēmušas liesmas, dzēšanas darbi prasīja ne tikai Aizkraukles, bet arī Jaunjelgavas VUGD daļas ugunsdzēsēju glābēju rīcību, tādēļ mācības nācās pārtraukt.

Nākamajā dienā viss ritēja pēc plāna. Maiņas vīri operatīvi veica sagatavošanās darbus un devās ūdenī. VUGD struktūrvienības regulāri nostiprina glābšanas darbu veikšanas iemaņas praktiskajās nodarbībās. Aizkrauklieši nodarbībā inscenēja situāciju, kad peldētājam nepieciešama glābšana.

Šo praktisko mācību mērķis ir pārbaudīt ugunsdzēsēju glābēju iemaņas, trenēt un vadīt glābšanas darbus akvatorijā, kā arī atgādināt iedzīvotājiem par drošību. Glābšanas darbus ūdenī novadā veic Aizkraukles un Pļaviņu posteņa ugunsdzēsēji glābēji, kuriem ir laiva.

Tērpam atklāj sūci

Vispirms ugunsdzēsēji glābēji pārliecinājās, ka tehnika ir darba kārtībā. Vīri izmeta līkumu ar laivu, pārbaudīja sirēnas un pārskatīja, vai laivā ir viss glābšanas darbiem nepieciešamais ekipējums.

Atgriežoties krastā, tiku pie glābšanas vestes un varēju kāpt laivā. Tikmēr VUGD daļas ugunsdzēsējs glābējs Kristaps Matulis un vada komandiera vietnieks Artūrs Reidzāns hidrotērpos atklāja peldsezonu. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija liecina, ka ūdens temperatūra mūspusē bija aptuveni 12 grādu. Pirmajā testa peldējumā Kristaps atskārta, ka viņa hidrotērpam labajā piedurknē ir neliela sūce. Bojājums tērpam bija fiksēts jau iepriekš, tas bija nodots labošanai, ko nāksies atkārtot. Diplomātiski vienojoties, tika nolemts, ka cietušā lomā šoreiz iejutīsies Kristaps. Lomu spēli izspēlēja, kā pienākas, — izmantojot glābšanas dēli, Artūrs tuvojās cietušajam ar vārdiem: “Neuztraucieties, glābēji ir ieradušies.” Jau pēc neilga mirkļa glābējs Kristapu uzvilka uz dēļa. Taču ar to nekas nebeidzās, realitātē glābšanas darbi ir spraigi un grūti paredzami. Cietušajam var uznākt panikas lēkme. Puiši atkārtoja glābšanas paņēmienus, kā jārīkojas gadījumā, ja glābšanas dēlis apgāžas un visi uz tā esošie nonāk ūdenī.

Glābšanas dēli izmanto, lai pietuvotos cietušajam ūdenī vai uz nestabila ledus un veiksmīgāk izglābtu. Izmantojot airi, ugunsdzēsējs glābējs pietuvojas pie nelaimē nonākušā, uzvelk viņu uz dēļa un dod zīmi kolēģim, kurš tos izvelk ārā.

Biežāk nākas izvilkt noslīkušos

Tikmēr laivā bija arī Māris Zvaigzne, VUGD Aizkraukles daļas vada komandieris. Kad hidrotērpos ģērbtie glābēji mācības beidza, Māris izmeta glābšanas riņķi un mums laivā pievienojās Artūrs. Pirms došanās uz krastu izmetām nelielu līkumu. Telefonā, izmantojot navigācijas lietotni “Waze”, noskaidrojām, ka laiva attīstīja ātrumu 30 km/h. Attīstāmais ātrums ir atkarīgs no tā brīža laikapstākļiem — vēja stipruma un viļņu augstuma. Mācību dienā tālāk no piekrastes, kur ieskrienas vējš, bija jūtami viļņu radītie uzsitieni.

Diemžēl praksē visbiežāk ugunsdzēsējiem glābējiem no ūdens nākas izvilkt noslīkušos. Pēc izsaukuma pirmās četras stundas tiek veikti glābšanas darbi uz ūdens, pēc tam — meklēšanas.

Šogad glābējiem no ūdens nācies izvilkt divus bojāgājušos, abus Kokneses apvienībā. Viens bojāgājušais ūdenī bija pavadījis vairākas dienas, ja ne nedēļu, kad tika izsaukti vietējie glābēji. Guntars Laukazīle, VUGD Aizkraukles daļas komandieris, skaidro, ka bojāgājušo straume atskaloja no citas apdzīvotas vietas. Pavasarī šāda situācija nepārsteidz. Veicot glābšanas darbus uz ūdens, izmanto arī dronu. Tehnika ziemā palīdzēja ātri un precīzi noteikt personas ielūšanas vietu. No krasta to saskatīt nebija iespējams, taču ar dronu, ātri un precīzi apskatot akvatoriju, noteica precīzu vietu. ◆

Ūdenstilpēs veikto glābšanas darbu statistika

◆ 2019. gadā Aizkraukles novadā no Daugavas izcelts viens bojāgājušais. Kopumā Zemgalē ūdenstilpēs atrasti astoņi bojāgājušie.

◆ 2020. gadā Aizkraukles novadā no Aiviekstes, Daugavas, Mazsunākstes ezera dīķa un grāvja kopumā izcelti 8 bojāgājušie, bet Zemgalē kopumā — 21 bojāgājušais.

◆ 2021. gadā Aizkraukles novadā no Daugavas, Dīvajas un Ornicānu dīķa kopumā izcelti seši bojāgājušie, vēl viens cilvēks izglābts Daugavā.

◆ Zemgalē kopumā no ūdentilpēm izcelti 18 bojāgājušie.

◆ Šogad Aizkraukles novadā no Dienvidsusējas un Pērses izcelti divi bojāgājušie, bet Zemgalē kopumā jau seši.