Nedēļas vidū dzīves gadi mijās Rutai Dišereitei, A. Upīša Skrīveru vidusskolas vēstures skolotājai. Aprīļa otrā puse ir laiks, kad par visām varēm cenšas izpausties pavasaris. Tāda ir arī Ruta — viņai nepārtraukti rodas jaunas idejas, un tām jāļauj raisīties. Skolotāja par sevi saka: “Esmu pavasara un ideju cilvēks.”
No zilo ezeru zemes
Ar Rutu Dišereiti sarunājamies viņas dzimšanas dienā. Stundas beigušās, skolēni piedalījušies alternatīvajā olimpiādē, nākuši uz konsultācijām, noslēdzies arī vebinārs. Tas ir laiks, kad varam nodoties nelielai sarunai. Laiks mūs mazliet ierobežo, jo skolotājai jāmēro ceļš uz mājām, kas ir netālu — Jumpravā. Vai te ir dzimtā puse? “Esam atkal atgriezušies Jumpravā. Šķiet, tas bija 2015. gadā. Bijām izceļojuši pa Latviju, nu esam savos īpašumos. Esmu dzimusi Latgales pusē. Mani vecāki strādāja Vārkavas pamatskolā. Tad pieteicās mazulis, kas nāk no zilo ezeru zemes. Tas bija pirms 56 gadiem,” teic Ruta.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
