1. aprīlis zināms kā joku diena, kad cilvēki izjoko cits citu. Par šo dienu ir daudz dažādu ticējumu, un viens no tiem vēsta — ja 1. aprīlī neviens nepiemāna, tad nav jābaidās no krāpniekiem. Vai izjokojat citus 1. aprīlī un esat izjokoti arī paši?
AGITA LINDENBERGA, folkloras kopas “Āre” vadītāja un skolotāja
— Gatavojos un gaidu šo dienu! Vienmēr ļauju saviem bērniem sevi izjokot, viņi cenšas to darīt. Viņiem ir arī gandarījums, ja tas izdodas, un tad kopā pasmejamies. Arī skolā noteikti ir joku pilna diena, un arī pati cenšos pajokot. Galvenais ir saglabāt nopietnu sejas izteiksmi un runāt pārliecinoši, ar atdevi. Tad notic.
Domāju, ka cilvēkiem patīk pajokot, un arī viesībās vai kādā kompānijā labprāt gribam kādu cilvēku, kurš draudzējas ar humoru. Tas pats ir ar filmām — ja zinām, ka tajā spēlēs aktieris, kurš prot jokot, būs laba. Ikdienā mums bieži vien ir daudz nopietnības un negatīvu emociju, tāpēc ir labi, ja par kaut ko var pasmaidīt. ◆
JURIS IKAUNIEKS,
Pļaviņu amatierteātra “Aina” dalībnieks
— Tā vairāk bija neiztrūkstoša tradīcija bērnībā, kad sacentāmies, kurš kuru vairāk izjokos. Ar gadiem tas viss mazinās un arī joki vairs tā neiedarbojas, bet ir bijis, par ko pasmieties.
Viena no spilgtākajām reizēm, kad pats kādu izjokoju, saistās ar kolhozu “Uzvara” Bauskas pusē. Iniciators tam gan bija brālis, kurš teica, vai nevarot piezvanīt vienai no darbiniecēm un gruzīnu akcentā pateikt, ka nākamajā dienā kolhozā ieradīsies Gruzijas delegācija, kas tobrīd apmeklēja Rīgu. Tā arī izdarīju un acīmredzot ticami, jo darbiniece ieradās pie brāļa kā priekšnieka un teica, ka nākamo dienu viņai vajag brīvāku, jo jātiek pie friziera, lai uzņemtu viesus. Brālis atzinās, ka tas bijis joks. Kad citus izdodas izjokot, protams, ir prieks, bet ne vienmēr patīkami, kad pašu. Tomēr viss jāuztver ar humoru. ◆
MIHAILS MAŠKOVS, pansijas “Vīgante” vadītājs
— Esmu par humoru un labprāt jokojos ne tikai šajā datumā. To daru arī 1. aprīlī, un bieži vien tas veiksmīgi izdodas. Tas gan atkarīgs, kā pasniedz joku, ar kādu sejas izteiksmi, cik tas ticams. Izdodas tie, kuriem arī pats noticu. Joprojām cieņā standarta joki par iztrūkušām pogām vai saplīsušām kurpēm, kas nāk no bērnības, bet izdodas izdomāt arī ko oriģinālāku.
Citi arī mani, protams, cenšas izjokot, un dažam arī noticu, jo apgalvojums ir tik nopietns, ka sāc domāt, ka tā patiešām ir. Arī pansijā gatavojamies un atzīmējam joku dienu, bet tikai ar labvēlīgiem jokiem, kas neaizskar cilvēku, jo humors uzlabo garastāvokli.
