Eņģelītis Ziemassvētkos. Sēž eņģelītis/Uz eglītes,/Kur zariņos/Mirdz svecītes.
Viņš smaida,/Maigums lūpās liegs,/Un sirsniņā pukst/Laime, prieks.
Dieviņ, lūdzu… No rīta, kad actiņas atveru,/Es mīļajam Dieviņam palūdzu:/Dod dienu, kad saulīte silti silda,/Ar prieku manu sirsniņu pilda./
Lai māmiņa vienmēr man blakus būtu/Un tētis par manu mīļumu kļūtu,/Bet omīte, darbiņus visus kas veic,/Lai mīļi smaida un slimot beidz./Ai, mīļo Dieviņ, vēl gribu es,/Lai visiem ir labi uz pasaules, /Un labestību sirsniņās dedz,/Cik ļoti laimīga būtu tad es.
Vai zini, kur kaķēni guļ? Vai zini, kur kaķēni guļ?/Kur kucēni astītes kuļ?/Es nezinu, kur?/Tas laikam ir tur?/Kur visus mīl bērni, tur guļ./Vai zini, kur sunīši rej?/Kur priecīgi kaķēni dej?/Tas laikam ir tur?/Tu zini, tas kur?/Kur viņus kāds mīl,/tas tur.
Brīnums. No baltās sedziņas/Galviņu izslējis,/Mazs mazītiņš/Zaļš ezītis izlīdis./
Adatu krekliņš,/Sniega micīte,/Paskaties, mazuli,/Tā taču eglīte!
Ziemassvētki. Durvis lēnām veras,/Ienāk vecītis,/Apsēžas uz krēsla,/Balti apsnidzis./Blakus noliek maisu,/Kurā dāvanas./Sanāk, sanāk kopā,/Visi, liels vai mazs!/Re, kur rūķi raibi/Šodien ciemos nāk,/Viņi čalo, dejo,/Dziedāt dziesmu sāk./Eglīte jau mirgo,/Katram atplaukst sirds,/Staro brīnumsvecītes,/Staro prieka dzirksts.
Rūķītis. Zem tumšzaļas eglītes/Rūķītis skumst,/Pūš vēji salti,/Dienas ātri tumst./
Tur mājiņa maza,/Tur rūķītis mīt,/Un pārsliņas baltas/Kā sudrabs krīt./
Viņš namiņā ieiet,/Krāsnī guni kur,/Cik labi! Cik silti/Un mīļi tur!
Sniegavīrs. Izeju ārā,/Sals kniebj ausīs,/Paveros apkārt,/Rīts drīz ausīs./
Ziemelis svilpo,/Vējš pēdas jauc,/Sniegavīrs, sniegavīrs!/Zīlīte sauc./
Acis tam melnas,/Deguns — sārts,/Skatos un brīnos:/Kas tāds?/
Duksi, vai tu to uzcēli?/Saki man,/Kad es tev/To jautāju!/
Ne es to cēlu,/Ne es to vēlu,/Lapzemes rūķi,/Pa nakti to vēla./
Redzi, cik apaļš,/Redzi, cik balts!/Tas nekas, ka/Laiciņš ir salts.
